Arī Latvijas interneta medijos drīzumā varētu tikt ierobežota iespēja publicēt anonīmus komentārus

"Tas ir pozitīvi, arī mēs iesim tajā virzienā tuvākajā nākotnē,"atzina Apollo galvenais redaktors Voldemārs Oliņš, piebilstot, ka šo pāreju portāla veidotāji plāno ieviest “plūdeni”. Tomēr Oliņš nevarēja pateikt, kad tieši šāda pāreja varētu notikt. Līdzīgi plāni ir arī portālam Delfi. “Zviedru rīcība pierāda, ka internets kļūst personalizētāks, mazāk anonīms,” sacīja Delfi galvenais redkators Ingus Bērziņš. Šāds solis, salīdzinot ar laiku pirms pieciem, sešiem gadiem, viņaprāt, šobrīd tiekot uztverts saprotamāk.Zviedru mediju iniciatīvas nevilšus sakritusi ar sociālā portāla Draugiem.lv aktivitātēm - tas drīzumā visiem interneta medijiem piedāvās jaunu rīku, kas ļaus pievienot komentārus rakstiem, izmantojot dažādu sociālo tīklu profilus. "Šis rīks neļaus pievienot anonīmus komentārus," sacīja Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns. Zviedru mediju rīcību kontrolēt interneta komentārus mediju eksperte Anda Rožukalne vērtē kā saprotamu rīcību un veidu, kā nesamazināt medija satura kvalitāti un tēlu. "Tiem medijiem, kam ir autoritāte un auditorijas sadaļa tiek skatīta kopā ar redakcionālo sadaļu, šis ir mēģinājums, kā novērst pretrunu starp abām sadaļām," uzskata Rožukalne. Tāpat viņa atsaucas uz pētījumiem, kuros noskaidrots, ka komentētāji, kas vēlas argumentēti diskutēt, vienkārši aiziet no diskusijas, ja tajā dominē neiecietīgi viedokļi. Tā rezultātā veidojas noslēgta telpa, kurā dominē vienveidīgi viedokļi un netiek piepildīts mērķis – daudzveidīga diskusija. Zviedru laikraksta Expressen galvenais redaktors Tūmass Matsons lēmumu kontrolēt lasītāju komentārus avīzes interneta vietnē, skaidrojis ar auditorijas negatavību internetam. Arī Latvijas interneta lietotāju neiecietība atsevišķos jautājumos ir ļoti izteikta, uzskata Anda Rožukalne, skaidrojot, ka rupjības un agresijas pakāpe ir samērā augsta nacionālajos un dzimtes jautājumos. Tomēr Rožukalne lietotāju komentāros novērojusi arī veselīgas tendences, proti, daudzi mediji ir spējuši piesaistīt cilvēkus, kas vēlas diskutēt pēc būtības. “Tas cilvēku skaits, kas vēlas iztrakoties anonimitātes reibumā, paliks mazākumā,” uzskata Rožukalne.Guntars Meluškāns pretēji Expressen redaktora teiktajam par zviedru interneta lietotājiem pauda, ka Latvijas interneta lietotāji ir gatavi internetam, tikai nepieciešams apzināties, ka brīvību vienmēr ierobežo kāda cita tiesības un brīvība, un ikvienam ir pienākums par saviem vārdiem atbildēt. Savukārt Ingus Bērziņš novērojis, ka Latvijas interneta lietotāji dalās vairākās grupās un, viņaprāt, būtu muļķīgi izdarīt vispārinājumus par visiem."Lai gan portāla Diena.lv komentētāji ir vieni no korektākajiem Latvijas interneta vidē, pēdējā laikā esam novērojuši, ka aizvien biežāk komentētāji pārkāpj ētikas normas. Tādēļ arī portāla Diena.lv veidotāji tuvākajā laikā plāno ierobežot iespējas publicēt anonīmus komentārus," atzina portāla galvenā redaktore Zita Lazdāne Laķe.Diena jau ziņojusi, ka vairāki Zviedrijas laikraksti sākuši cīņu pret aizvainojošiem, rasistiskiem un dzimumu diskriminējošiem komentāriem, ierobežojot lasītāju iespējas komentēt to internetversijās publicētās ziņas. Expressen laikraksta interneta vietnē komentāri tiks publicēti tikai pēc tam, kad tie būs pārlasīti un atzīti par pieņemamiem. Izdevums Dagens Nyheter pilnībā slēdzis iespēju komentēt, tomēr jau oktobrī, piereģistrējoties izdevuma internetvietnē, šī opcija atkal būs pieejama. Savukārt laikraksta Aftonblafet interneta portāla lasītājiem turpmāk būs jāielogojas sistēmā ar sociālās saziņas vietnes Facebook profila palīdzību.