Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Ārlietu ministrija lūdz Latvijas Institūtam paskaidrot vēstules par rasismu publicēšanu

Ārlietu ministrija pieprasījusi Latvijas Institūtam nedēļas laikā sniegt paskaidrojumus saistībā ar tā publiskoto kāda ārvalstnieka vēstuli, kurā akcentētas Latvijā it kā valdošās rasistiskās noskaņas.

Portāls Pietiek.com tikmēr noskaidrojis, ka publiskotā informācija par rasismu Latvijā nav uzskatāma par pilnvērtīgu, situāciju detalizēti aprakstošu vēstījumu, bet gan deviņas rindiņas gara elektroniskā pasta vēstule, ko Latvijas Institūts uzskatījis par nepieciešamu publiskot.

Šo vēstuli Latvijas Institūts bija nodevis ziņu aģentūrai LETA, kura pirmdien par to informēja šādi: "Latvijas Institūts saņēmis vēstuli no kāda ASV pilsoņa, kurš norāda - kaut arī ir dzīvojis ASV, Āfrikā un Eiropā, tik daudz rasisma un aizspriedumu kā Latvijā viņš neesot pieredzējis nekur citur.

Vēstulē minēts, ka, ņemot vērā lielo diplomātu skaitu, Rīgas iedzīvotāji varētu būt pieraduši saskarties ar dažādiem cilvēkiem, taču nereti gan latvieši, gan krievi, pat neesot alkohola reibumā, uzvedoties tā, "it kā redzētu no zooloģiskā dārza izbēgušu dzīvnieku".

Kā uzskata vēstules autors, lai arī Latvijas Institūts uz ārpusi rada Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un ārlietu resora darbinieki ir atvērti "citādiem cilvēkiem", taču Latvija kopumā tāda neesot, un viņš būšot patīkami pārsteigts, kad tā tāda kļūs, piebilstot, ka, iespējams, svarīga ir sabiedrības izglītošana.

"Es domāju, tam ir liela saistība ar izglītību par citām tautām un to atklāšanu. Bailēm zaudēt latviešu kultūras "tīrību" arī var būt sava loma, un cilvēki, kuri nav latvieši (etniskie), bieži var šķist kā tādi, kas var apdraudēt lepno un mazo nāciju," teikts vēstulē."

Saskaņā ar nolikumu Latvijas Institūts piedalās Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinē tās īstenošanu, rada valsts pārvaldes, pašvaldību, privāto struktūru un privātpersonu (ekspertu), kā arī nevalstisko organizāciju partnerības kontakttīklu Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, kā arī organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus ārvalstīs un Latvijā.

Tā uzdevumi ir - sagatavot un izplatīt informāciju par Latviju kopumā, kā arī par atsevišķām ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām, tajā skaitā sagatavot un izplatīt informatīvos materiālus par Latviju, veidot un uzturēt Latvijas oficiālo portālu ārvalstu auditorijām, sniegt informāciju un konsultācijas par institūta kompetencē esošajiem jautājumiem, atbilstoši kompetencei īstenot nacionālus un starptautiskus projektus un sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām.

Pietiek.com raksta, ka Latvijas tēlam viennozīmīgi negatīvas informācijas izplatīšana gan neatbilst ne kādam no šiem uzdevumiem, ne arī tā galvenajam mērķim - "Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanai, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti".

Turklāt, kā portāls noskaidroja Latvijas Institūtā, runa ir nevis par kādu detalizētu, argumentētu vēstījumu, ko iestāde saņēmusi un nolēmusi publisko tajā minēto faktu kopsavilkumu, bet gan deviņas rindiņas gara angļu valodā rakstīta elektroniskā pasta vēstule, ko autors lūdzis nodot iestādes direktorei Karinai Pētersonei (attēlā).

Latvijas Institūta skaidrojums par vēstules satura publicēšanu bija šāds:

"Uzreiz jāakcentē, ka Latvijas Institūts nepubliskoja „savu versiju” par šo vēstuli, bet gan tās tekstu (iepriekš vienojoties ar autoru) nodeva ziņu aģentūrai LETA.

Saistībā ar jau attiecīgi tālāk plašsaziņas līdzekļos izplatīto ziņu par ASV pilsoņa sūtīto vēstuli Latvijas Institūtam, vēlamies norādīt, ka Latvijas Institūts izlēma publicēt šo vēstuli (saņemot autora piekrišanu), lai aizsāktu diskusiju sabiedrībā par iespējamiem latentā rasisma draudiem Latvijas starptautiskajam tēlam. Tā kā Ministru kabineta pērn februārī apstiprinātajā Latvijas institūta nolikumā ir teikts, ka tā funkcija ir „piedalīties Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinēt tās īstenošanu”, uzskatījām, ka būtu vērtīgi rosināt iedzīvotāju aizdomāšanos par to, kā sabiedrības attieksme pret ārzemniekiem ietekmē mūsu valsts uztveri ārpus tās robežām. Tas ir mūsu kā valsts pārvaldes un Latvijas tēla koordinējošās iestādes morālais pienākums runāt arī par neērtām lietām, kas var tai kaitēt. Protams, daudzi teiks, ka ir citas lietas, kas tēlu ietekmē vairāk, taču ekonomisko situāciju/nepilsoņu tiesības/atceres datumus u.tml. Latvijas Institūts nevar ietekmēt, tomēr rosināt sarunu par sabiedrības attieksmi, piemēram, pret cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi, varam.

Vēl jo vairāk šo tēmu aktualizēja nesenā diskusija ziņu portālos par Latviju kā tūristiem nedraudzīgu valsti. Turklāt diemžēl, iepazīstoties ar rezonansi, kas radusies šai publikācijai ziņu portālos, jāatzīst, ka ziņas komentāru saturs liecina, ka satraukumam par naidpilnām saziņas un izteiksmes formām, kaut arī anonīmām, ir pamats.

Publikācijas mērķis nekādā gadījumā nebija nomelnot Latviju, bet gluži otrādi – stiprināt Latvijas kā demokrātiskas valsts vērtības, neklusējot par iespējamām problēmām sabiedrībā, kas var to sašķelt. Tas netieši noteikts arī Latvijas Institūta nolikumā, kur teikts, ka tas „sagatavo un izplata informāciju par Latviju kopumā, kā arī par atsevišķām ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām” un tā tiesības ir „publicēt informatīvos materiālus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļos par institūta kompetencē esošajiem jautājumiem”.

Atbilstoši Latvijas Institūta Konsultatīvajā padomē notikušajai diskusijai par to, kā Latvijas Institūts varētu veicināt iekšējo diskusiju norisi Latvijas sabiedrībā un celt Latvijas iedzīvotāju pašapziņu, Latvijas Institūts ir rīkojis publiskas diskusijas un vairāk vai mazāk regulāri izsūtījis preses relīzes par norisēm un parādībām Latvijas sabiedrībā, kuras vai nu liecina, ka Latvijas cilvēkiem būtu pamats lepoties ar savu sasniegto, vai arī tieši pretēji, būtu jāpārdomā atsevišķi rīcības aspekti, kuri rada valsts tēlam nelabvēlīgu skanējumu. Šajās diskusijās un relīzēs Latvijas Institūts ir aicinājis sabiedrību iesaistīties diskusijā un pārdomāt, kā lietas varētu vērst uz labu.

Tādas diskusijas un relīzes ir bijušas gan par Latvijai jūtīgu norišu atspoguļojumu vietnē Wikipedia, t.sk. par 16. marta notikumiem, par to, kādu atspoguļojumu vietnes latviešu un krievu valodas versijā attiecīgi gūst Latvijas kultūras personības (teksts par O.Kroderu krieviski ir vairākkārt apjomīgāks par tā latviešu versiju), diskusijas un preses konference par valodas referendumu, par sabiedrības integrācijas veiksmēm vai neveiksmēm šī referenduma sakarā, par nepieciešamību Latvijas Institūtam attīstīt vēstījumu kanālu krieviski, par to, kas būtu jāmaina, lai Latvija kļūtu tūristiem draudzīgāka valsts u.t.t."

Savukārt uz jautājumu, kāpēc Latvijas Institūts nepublisko citas tā saņemtās vēstules, iestādes skaidrojums bija: "Neraugoties uz interneta komentāru minējumiem, minētā vēstule nav „pasūtījuma raksts”, „Vašingtonas pirksts” vai kāda cita pārdabiska parādība. Šo vēstuli saņēmām kā atbildi publikācijai, kurā Latvijas Institūts runāja par Latviju kā vislabākajām demokrātijas tradīcijām atbilstošu un atbalstošu valsti. Konkrēto vēstuli publicējām, jo šī bija pirmā reize, kad mūs kāds uzrunāja šādā, rasisma jautājumā.

Kopumā Latvijas Institūts, kā Jūs pareizi pieņemat, saņem daudz dažāda satura vēstuļu, pārsvarā par minoritāšu jautājumiem, par nabadzību, nepilsoņiem, 16.martu, vēstures jautājumiem kopumā u.tml. Uz tām gatavojam korektas, uz faktiem balstītas un valsts politiku skaidrojošas atbildes. Tiesa, sabiedrībai šo vēstuļu publicēšana nekādu pienesumu neradītu, tāpēc to nedarām, jo lieka piesātināšana ar jau zināmu informāciju arī nav nepieciešama, turklāt ne vienmēr būtu iespējama saskaņošana par to publicēšanu ar to autoriem."


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas