Jau ziņots, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās nozaru eksperti izpētījuši, ka jau pēc četriem gadiem varētu sākt veidoties kritiska situācija darbaspēka nodrošinājumā, kad pieprasījums sāks pārsniegt piedāvājumu. Tuvākajos 3-5 gados pieprasītākās profesijas būs ražošanas iekārtu un mašīnu operatori, tehniķi, inženieri, tehnologi un IT speciālisti, vēstījis Latvijas Radio.
I. Druviete uzsvēra, ka šobrīd ir svarīgi turpināt ceļu, kas uzsākts jau pirms pieciem gadiem, stiprinot sadarbību ar LDDK, jo tieši no viņiem ir atkarīgs, kā tiks formulēts pieprasījums. "Izglītības un Zinātnes ministrija ir gatava pildīt pasūtījumu, bet trūkst gan objektīvu, gan subjektīvu prognožu par to, kas būtu nepieciešams," uzskata I. Druviete.
Deputāte apgalvo, ka šobrīd nevar noteikt, kādas specialitātes nākotnē būs nepieciešamas – tas notiek intuitīvi. "Šī problēma ir sastopama visur pasaulē, jo daudzas specialitātes, kas šobrīd ir pieprasītas, pirms desmit gadiem vispār nepastāvēja. Nekad šis jautājum nebūs gana precīzs," saka I. Druviete.
Viņa gan arī norāda, ka nevajag pārspīlēt, ka visas iemaņas esot jāiegūst mācību iestādē: "Mums jau no bērnudārza bērnam jāmāca spēja mācīties. Jebkuram cilvēkam būtu jābūt gatavam savas plašās specialitātes robežās iegūt specifiskas zināšanas."
Arī Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore norāda, ka šobrīd tiekot aktīvi uzņemti jauni skolēni un audzēkņu skaits ar katru gadu tikai palielinoties. Viņa arī norāda, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ir gatava uzņemt šo skolu absolventus, kas liecinot par to, ka augstskolas novērtē arī profesionālo vidusskolu sniegto izglītību.
"Jaunieši mazāk apgūst fiziku vai matemātiku, tomēr to kompensē praktiskās zināšanas," uzskata J. Rudzīte. "Piemēram, inženieri, vadītāji – ja viņi ir pabeiguši profesionālo skolu, viņi zinās to, ko zina strādnieks, pārzinās viņa prasmes un iemaņas. Zinās, cik ilgā laikā ko var izdarīt un tādejādi viņš būs zinošāks un labāks vadītājs," pauž J. Rudzīte.
Savukārt Daugavpils Valsts tehnikuma direktore Ingrīda Brokāne uzskata, ka visa pamatā ir labs finansējums: "Ja mēs saņemam atbilstošu finansējumu, tad mums būs mūsdienīgas iekārtas, labi kabineti – skolēns redz, ka šeit ir skaisti un viņš nāk šeit mācīties."
Cits jautājums esot darba motivācija, kura, viņasprāt, ir ceļama tikai ar to, ka tiek sakārtotas algu sistēmas. Tādā veidā varētu rasties interese par tehniskajām zināšanām, pieļauj I. Brokāne. "Ja šādu darbu prestižs tiks pacelts, tad arī skolu prestižs celsies," spriež I.Brokāne.
Arī viņa, līdzīgi kā I. Druviete, uzskata, ka situācija tomēr ir uzlabojusies un pieprasījums pēc šīs izglītības sākot augt. "Pie mums nāk audzēkņi ar labākiem vērtējumiem un vispārējās vidējās izglītības iestādes sāk uztraukties, jo mēs kļūstam par konkurentiem. Maksājam stipendiju, piedāvājam darbu," stāsta I. Brokāne.
Direktore uzskata, ka pēc šādas skolas absolvēšanas ir vieglāk iekārtoties darba tirgū. Arī J. Rudzīte norādīja, ka pēc skolas absolvēšanas aptuveni 20% audzēkņu paliek strādāt savā kvalifikācijas prakses vietā.