Arvien vairāk vecāku atsakās bērnus vakcinēt arī pret bīstamām infekciju slimībām

Latvijā līdz šim bijuši labi sasniegumi vakcinācijā, proti, pietiekamā līmenī sapotēti bērni un jaunieši pret tādām infekciju slimībām, pret kurām ir vakcīnas, piemēram, difterija, masalas vai poliomielīts. Tomēr Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Imunizācijas plānā 2012.–2014. gadam secināts, ka vakcinācijas līmenim kopš 2008. gada ir tendence samazināties un pēdējos gados vakcinācija vairs neaptver tik daudz cilvēku, tostarp bērnu, cik vajadzētu, lai sabiedrība kopumā būtu pasargāta no infekcijas slimībām, arī tik bīstamām kā difterija.

Ministru kabinets pieņēmis Imunizācijas plānu 2012.–2014. gadam. Plāna galvenais mērķis ir samazināt iedzīvotāju saslimstību ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, tas ir, tādām, pret kurām ir izgudrotas un pieejamas vakcīnas. Pašlaik Latvijā tiek veikta vakcinācija pret 13 infekcijas slimībām: tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un citām.

Plāna autori norāda, ka ar aktīvu imunizāciju katru gadu tiek novērsti apmēram 30 000 dažādu infekcijas slimību gadījumu un vairāk nekā 100 nāves gadījumu bērniem. Vakcinācijas aptverei, tas ir, vakcinēto cilvēku īpatsvaram kopējā iedzīvotāju skaitā, pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, jābūt vismaz 95 procentiem, jo, ja tā nesasniedz šādu rezultātu, tad ar laiku zūd kolektīvā imunitāte pret infekcijas slimībām un pieaug risks to izplatībai.

Tomēr Latvijā vakcinācijas līmenis pēdējos gados krītas, īpaši lielas atšķirības ir redzamas, salīdzinot 2009. un 2010. gadu, proti, 2010. gadā vakcinācijas apjomi kritušies ļoti būtiski. Piemēram, trešo poti pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu 2009. gadā saņēma gandrīz 98 procenti bērnu, 2010. gadā – tikai 92 procenti (par 2011. gadu dati vēl nav apkopoti). Vismazākā vakcinācijas aptvere ir pieaugušajiem – pret difteriju vakcinēti tikai 60 procenti iedzīvotāju.

Analizējot iemeslus, kāpēc cilvēki nav vakcinēti, eksperti secinājuši, ka tas ir saistīts ne tikai ar sociāli ekonomisko faktoru ietekmi, bet arī ar vakcinācijas pretinieku viedokļu popularizēšanu sabiedrībā. To apstiprinot ģimenes ārstu sniegtā informācija par rakstiski noformētajiem vecāku atteikumiem pret bērnu vakcināciju. 2010. gadā 223 gadījumos noformēts atteikums no tuberkulozes vakcinācijas, 426 – no B hepatīta, 372 – no difterijas un stingumkrampju un 365 – no garā klepus vakcīnas.