Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Ašeradens: Latvijas ekonomika uz kopējā ES fona šobrīd labi tiek galā ar ārējiem satricinājumiem

Latvijas ekonomika uz kopējā Eiropas Savienības (ES) fona šobrīd labi tiek galā ar ārējiem satricinājumiem, pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Valdība ir apstiprināta un tagad rekordātri ir jāapstiprina budžets, vienojoties par kopējo pieļaujamo valsts izdevumu apmēru un valsts budžetā pieejamā finansējuma sadalījumu," norāda finanšu ministrs, piebilstot, ka jaunajai valdībai ir jāņem vērā, ka tās pirmo budžetu rūpīgi vērtēs Eiropas Komisija, starptautiskās reitingu aģentūras un pārējie starptautiskie partneri. 

Ašeradens atzīmē, ka rudens ir redzamākais valsts budžeta sagatavošanas posms, kad budžetam tiek noteiktas prioritātes, un budžeta portfelis aiznests uz Saeimu, kur notiek tā skatīšana, debates un balsojums. Primāri tiek veidots vidēja termiņa valsts budžeta ietvars, kurā nosaka pieejamos resursus vidējam termiņam un to izlietošanu paredz atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. 

Katru gadu gada valsts budžetā valdība nosaka pieļaujamo kopējo valsts izdevumu apmēru un valsts budžetā pieejamā finansējuma sadalījumu dažādām jomām un aktivitātēm, ievērojot vidēja termiņa "rāmi". Pēc būtības valsts budžets atspoguļo Latvijas fiskālo politiku un ietver arī valdības vērtējumu par ekonomiskās attīstības procesiem Latvijā, min Ašeradens.

Viņš norāda, ka, sākot nākamā gada valsts budžeta izstrādi, Finanšu ministrija vasarā sagatavo ekonomisko procesu novērtējumu un veic regulāro tautsaimniecības analīzi, lai aktualizētu makroekonomisko rādītāju un vispārējās valdības budžeta prognozes vidējam termiņam, Latvijas Stabilitātes programmai un Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektam.

"Latvijas ekonomika kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas gan pērn, gan šā gada pirmajā pusē ir pārvarējusi labāk, nekā gaidīts. Pasaules tirgos ir noticis būtisks energoresursu cenu kritums, tomēr ekonomikas izaugsmes tempi Eiropā joprojām ir būtiski zemāki nekā pērn, krītas apstrādes rūpniecības pieprasījums un samazinās eksporta apmēri. Kopumā Latvijai jārēķinās ar sarežģītu ekonomisko situāciju - mājsaimniecības un uzņēmumi turpinās izjust inflācijas un tās ierobežošanai pacelto procentu likmju radītās sekas, taču, mazinoties inflācijas ietekmei, vienlaicīgi atsāksies ekonomikas izaugsme, un jau šā gada sākumā strauji ir atguvušies investīciju un būvniecības ražošanas apmēri," pauž Ašeradens. 

Jūnijā aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026.gadam ir pamatā 2024.gada valsts budžeta sagatavošanai. Nodokļu ieņēmumu sasaiste ar makroekonomiskajiem rādītājiem dod iespēju sagatavot ekonomikas attīstībai atbilstošas nodokļu ieņēmumu prognozes, vienlaikus apzinoties, ka augstas nenoteiktības apstākļos vērojamas novirzes gan prognozētajā makroscenārijā, gan arī prognozētajos ieņēmumos.

Ministrs arī atzīmē, ka Valsts prezidenta definētais virsmērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi un konsekventu labklājības pieaugumu līdz 2030.gadam, lai sasniegtu ES vidējo labklājības līmeni, tostarp īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei un reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. Lai to īstenotu, Latvijas ekonomikas izaugsmei laika posmā līdz 2030.gadam ir jāpārsniedz vismaz 5% gadā.

Augusta vidū valdība skatīja Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus, kas ir saistīti ar ikgadējo valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas ciklu. Skatītie informatīvie ziņojumi ir pamats gan turpmākajiem darbiem pie valsts budžeta, gan jaunās valdības diskusijām par ekonomiskās politikas un budžeta prioritātēm, piebilst Ašeradens.

Atbilstoši jūnijā atjaunotajām ekonomikas prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 1%, 2024.gadā - par 2,5%, kamēr 2025.gadā un arī 2026.gadā ekonomikas izaugsme prognozēta 2,9% apmērā.

Galvenais izaugsmes nodrošinātājs šogad būs iekšzemes pieprasījums, galvenokārt investīcijas, tostarp būtiski straujāka ES fondu finansējuma ieguldīšana, kas šogad Latvijas ekonomikai ienesīs apmēram 1,2 miljardus eiro, kā arī salīdzinoši stabilais privātā patēriņa līmenis. 

Pēc jaunākajiem datiem, inflācija šobrīd atkāpjas - augustā gada inflācija veidoja 5,4%, kas ir mazākais inflācijas apmērs kopš 2021.gada oktobra. Jāņem vērā, ka šis samazinājums seko vēsturiski ļoti augstam inflācijas periodam, kad Putina izraisītā kara ietekmē divu gadu kumulatīvā inflācija pārsniedza 30% un būtiski mazināja mājsaimniecību pirktspēju. Tiek prognozēts, ka vidējā inflācija gada nogalē samazināsies līdz 3% un 2023.gadā būs 10% apmērā. Savukārt 2024.gadam inflācija prognozēta 2,2% līmenī, un nākamajos divos gados cenu pieaugums prognozēts attiecīgi 2,5% un 2,3% apmērā, norāda ministrs. 

Tāpat viņš min, ka mājsaimniecību pirktspēja 2021.gada līmenī atgriezīsies 2025.gadā, kas nozīmē, ka valdībai īpaša uzmanība jāpievērš sociāli mazāk aizsargātāko iedzīvotāju mērķētam atbalstam 2024. un 2025.gadā.

Latvijā investīciju īpatsvaru attiecībā pret IKP vidējā termiņā jātiecas sasniegt un noturēt 25-27% apmērā. Šogad investīcijas atbilstoši FM prognozēm būs viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības dzinējspēkiem, un, pateicoties ES fondu investīciju aktīvākai ieplūdei un lielo infrastruktūras objektu realizēšanai, tās palielināsies līdz 22,5%. Tas nodrošinās būtisku multiplikatoru arī privātajām investīcijām, kuras kopumā būtiski jāveicina. 

2022.gadā Latvijas produktivitāte bija 73,8% no ES vidējā rādītāja. Nozares, kas apsteidz valdības mērķi, proti, 85% no ES vidējā rādītāja, ir ne-aptrādes rūpniecība (elektroenerģija, gāzes, ūdens un siltumapgāde, kā arī ieguves rūpniecība), informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu. Savukārt lielākā produktivitātes atpalicība no mērķa ir pakalpojumos, kas saistīti ar mākslu un izklaidi, būvniecībā un sabiedriskajos pakalpojumos. Apstrādes rūpniecībā produktivitātes līmenis ir 74,5% no ES vidējās produktivitātes.

Ašeradens arī norāda, ka kopumā darba tirgus rādītāji neliecina par izaugsmes sabremzēšanos: bezdarbs turpina samazināties, un atalgojums minimālās algas celšanas ietekmē turpina kāpt. Bezdarba līmeņa prognoze 2023.gadam ir 6,5%, kas tādā līmenī saglabāsies arī nākamajos trijos gados. 2023.gada kopējā algu pieauguma prognoze ir 11%, savukārt 2024.gada algu pieauguma prognoze ir 7,5%. Nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, tam pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.

Lai gan tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad saglabāsies stabils, no 2025.gada gaidāma nodarbinātības samazināšanās, ko pamatā noteiks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritums, norāda ministrs, piebilstot, ka šis ir rādītājs, kam pastiprināti jāpievērš uzmanība, jo mēs strauji tuvojamies brīdim, kad tiks pazaudēts līdzsvara punkts starp strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem un tiem, kurus šiem strādājošajiem jāuztur. Latvijai optimāli būtu panākt apmēram 900 000 nodarbināto. Tieši tāpēc darbaspēka piesaiste, pārkvalifikācija un cilvēkkapitāla attīstība ir jaunās valdības fokusā.

Ministrs arī norāda, ka makroekonomiskās prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos un parāda valsts ekonomisko attīstību nemainīgas politikas un šā brīža ģeopolitiskās situācijas apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, ekonomiskās situācijas neprognozēti strauju pasliktināšanos eirozonā, kā arī ar iespējamām krasām energoresursu cenu svārstībām un šo resursu ierobežoto pieejamību. Ekonomikas izaugsmi negatīvi var ietekmēt arī kavēšanās ES fondu investīciju ieguldīšanā un ārējās konkurētspējas mazināšanās.

Augusta vidū iepriekšējā valdība skatīja makroekonomiskās prognozes un budžeta ietvaru pie nemainīgas politikas. Šobrīd valsts budžeta sagatavošanas posmā ir plānots, ka 2024.gada valsts budžets būs apmēram 15,5 miljardi eiro, kas ir par 1,1 miljardu eiro vairāk, nekā varētu būt izpilde 2023.gadā. Šis pieaugums ietver tikai budžeta bāzes izdevumu jau ieplānoto palielināšanu, piemēram, minimālās algas jau iepriekš ieplānoto pieaugumu līdz 700 eiro 2024.gadā un pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, bet neietver fiskālo telpu, kas apzīmē to līdzekļu apjomu, ko valdība var novirzīt politisko prioritāšu īstenošanai. 2024.gadam pieejamā fiskālā telpa ir 148 miljoni eiro.

Ekspertu vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, un zemāks deficīts, ja politika nemainās, tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā: 2,2% no IKP 2024.gadā, 1,3% no IKP 2025.gadā un pārpalikums 0,1% no IKP 2026.gadā. Valsts kases ieskatā nākamajos trijos gados būtu jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības, kas ir ap 5,5 miljardiem eiro, un vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās varētu veidot apmēram 39,7% no IKP, bet 2024.gada beigās 40,5% no IKP. Augsto procentu likmju ietekmē prognozēts, ka augs parāda procentu izdevumi no 199 miljoniem eiro 2023.gadā līdz 359 miljoniem eiro 2024.gada beigās.

Ašeradens arī atgādina, ka makroekonomisko rādītāju prognozes, kas ir izstrādātas nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, iezīmē attīstību nemainīgas politikas apstākļos, kā arī izvērtējot visus ārējos faktorus.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriji top ciešā sazobē ar starptautiskajiem partneriem - Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju (EK) -, kā arī vietējiem ekspertiem no Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas. Fiskālās disciplīnas padome, kas ir neatkarīga koleģiāla institūcija fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzībai, apstiprina makroekonomisko rādītāju prognozes, savukārt Latvijas Banka un Ekonomikas ministrija tās saskaņo.

Balstoties uz atjaunotajām makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm, Finanšu ministrija saskaņā ar nacionālo un ES fiskālās disciplīnas regulējumu nosaka bilances mērķus vidējam termiņam, kas ir saistoši budžeta sagatavošanā. Tāpat tiek noteikti jauno prioritāšu finansēšanai pieejamie līdzekļi - tā saucamā fiskālā telpa. Par nākamā gada un vidējā termiņa ietvara prioritātēm un tām atvēlēto finansējumu (fiskālās telpas sadali) vienojas Ministru kabinets.

Sagatavotais nākamā gada budžeta projekts katru gadu līdz 15.oktobrim jānosūta EK, kas izvērtē iesniegto dokumentu un sniedz novērtējumu. Ja tiek konstatēti būtiski ES fiskālās disciplīnas noteikumu pārkāpumi, budžeta plāns tiek noraidīts un tas jāiesniedz atkārtoti.

Nacionālajiem parlamentiem, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā, EK viedoklis ir saistošs. Savukārt gadījumā, kad līdz 15.oktobrim valsts budžeta projekts nav izstrādāts, piemēram, situācijā, kad valstī notiek vēlēšanas, iesniedzamajā budžeta plānā atspoguļo lēmumus, kas tobrīd ir. Pēc tam, kad jaunā valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz to EK.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas