Astoņas ģimenes ziemas vidū atstāj bez malkas

Viens no brāļiem par to jau izcieš sodu ieslodzījumā, otrs nupat apcietināts uz aizdomu pamata par kārtējo dedzināšanu. Taču pilsētnieki naktī joprojām mierīgi gulēt nevar — ja nu kāre dedzināt pamostas vēl kādā. Bēdīgu piemēru pēdējo astoņu gadu laikā pilsētā netrūkst. Liecību pārbaudē uz vietas 1982.gadā dzimušais kuldīdznieks Nauris Karps savu vainu pilsētnieku malkas šķūnīšu tīšā dedzināšanā, kas notika 17.janvāra naktī, atzina četros no pieciem gadījumiem. Tikai laimīgas sakritības dēļ nenosvila arī līdzās esošā veikala ēka, jo ļaundaris vienlaicīgi mēģinājis aizdedzināt arī veikala ieejai blakus esošās koka kāpnes. Nauris policijai skaidrojis, ka tur dzīvo viņa bijusī draudzene, kurai gribējis atriebties. Viņš tajā reizē mēģinājis aizdedzināt vēl četrus šķūnīšus, taču nesekmīgi, jo vai nu bijis stiprā alkohola reibumā, vai arī iedzīvotāji nelaimi tūlīt pamanījuši un likvidējuši. "Lai gan aiz restēm, viņš ir siltumā, bet mums — astoņām ģimenēm — tagad jāmeklē malka atlikušajai ziemai, jo visus krājumus iznīcināja liesmas," sašutusi Dienai teica viena no malkas šķūnīšu īpašniecēm. Kuldīgas vecpilsētā pēdējos gados ļaunprātīgi dedzināts ap 20 šķūnīšu, puse no tiem ir Naura jaunākā brāļa Kaspara kontā, par ko viņš tagad atrodas ieslodzījumā. Arī viņš vairākas ēkas aizdedzinājis, atriebjoties saviem it kā pāridarītājiem. Savukārt Nauris ar nosacītu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un pārbaudes laiku uz trim gadiem jau pērn februārī sodīts par Kuldīgas 78.arodvidusskolas galdnieku darbnīcas tīšu dedzināšanu. Viņam jāatmaksā arī arodvidusskolas galdniecības darbnīcai radītie zaudējumi vairāk nekā Ls 101 000. Jauneklis tiesai toreiz atzina, ka tādējādi mēģinājis novērst aizdomas un izpestīt par tīšu dedzināšanu apcietināto jaunāko brāli, jo līdz ar viņa apcitināšanu ugunsgrēki pilsētā bija mitējušies. Pēdējo iespējamo noziegumu Nauris izdarījis laikā, kad izcieta nosacīti piespriesto sodu. Neskaitot pēdējo gadījumu, Kuldīgai un tās iedzīvotājiem brāļu Karpu radītais zaudējums kopumā tiek lēsts Ls 230 000. Atceroties citas ugunsnelaimes, kuldīdzniekiem vēl ļaunā atmiņā 2004.gada aprīlis, kad Lieldienās vecpilsētā gandrīz vienlaicīgi uzliesmoja deviņas ēkas, nav aizmirsusies arī vairākkārtēja tīša Kuldīgas lielākā uzņēmuma Vulkāns dedzināšana 2000. un vēlākajos gados, kuras vaininieki joprojām nav noskaidroti. Nauris un Kaspars auguši daudzbērnu, taču ne nelabvēlīgā ģimenē. Medicīniskajā ekspertīzē Kaspars atzīts par pieskaitāmu, tāda tikšot nozīmēta arī Naurim. Iespējams, ka uz jaunākā brāļa psihi kādu iespaidu atstājis bērnībā gūts apdegums, tāpēc viņš vēlāk izteicis vēlēšanos, bet tā arī nav kļuvis par ugunsdzēsēju. Ka abu uzvedībā manāmas piromānu iezīmes, Dienai pieļāva Kuldīgas policijas izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Gints Mežiņš: izmeklēšanā atklājies, ka viņi ne vien noskatījušies pašu izraisītajos ugunsgrēkos, bet arī reizēm tos aktīvi dzēsuši. Vaicāts, vai Kuldīgas policija sakarā ar atkārtotajām dedzināšanām veic kādus īpašus pasākumus, lai tādas nepieļautu turpmāk, pēdējā nozieguma izmeklētājs Andis Doniņš retoriski pārjautā: "Vai tad Naura aizturēšana gandrīz tūlīt pēc dedzināšanas tūres par to neliecina?" Vienlaikus viņš piekrīt, ka simtprocentīgi drošs par recidīva iespējamību vai jaunu piromānu parādīšanos nevar būt neviens — pēc alkohola vai narkotiku lietošanas arī šķietami prognozējami cilvēki uzvedas neadekvāti, kā tas bijis gadījumā ar Nauri. "Ikdienā viņš nebija ne agresīvs, ne nolaidies cilvēks, prata amatu," apstiprina arī D. Lūse. Kuldīgas vecpilsētā dominē vairākus gadsimtus saglabājusies koka apbūve un sākotnējais tās plānojums, tāpēc tā ir noteikta kā valsts aizsargājama kultūrvēsturiska vērtība, kas pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Taču laika gaitā senās ēkas apaugušas ar palīgbūvēm un malkas šķūnīšiem, kas aizdegšanās bīstamību pastiprina arī bez ļaunprātības. Pilsētas vadībai ir plāns to aizvākšanai, nodrošinot ēkas ar centralizētu siltumu, taču tas prasa lielus līdzekļus, kuru pagaidām nav.