Vēstulē minēts, ka, ņemot vērā lielo diplomātu skaitu, Rīgas iedzīvotāji varētu būt pieraduši saskarties ar dažādiem cilvēkiem, taču nereti gan latvieši, gan krievi, pat neesot alkohola reibumā, uzvedoties tā, "it kā redzētu no zooloģiskā dārza izbēgušu dzīvnieku".
Kā uzskata vēstules autors, lai arī LI uz ārpusi rada Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un ārlietu resora darbinieki ir atvērti "citādiem cilvēkiem", taču Latvija kopumā tāda neesot, un viņš būšot patīkami pārsteigts, kad tā tāda kļūs, piebilstot, ka, iespējams, svarīga ir sabiedrības izglītošana.
"Es domāju, tam ir liela saistība ar izglītību par citām tautām un to atklāšanu. Bailēm zaudēt latviešu kultūras "tīrību" arī var būt sava loma, un cilvēki, kuri nav latvieši (etniskie), bieži var šķist kā tādi, kas var apdraudēt lepno un mazo nāciju," teikts vēstulē.
LI, komentējot saņemtās vēstules saturu, norādīja, ka, balstoties uz ārzemju monitoringa rezultātiem, Latvija vēl nav kļuvusi bēdīgi slavena ar rasismu saistītiem skaļiem starpgadījumiem, taču vienlaikus, vērtējot pašmāju publiskās telpas komentārus, kuros nereti izskan neslēpti rasistiski un uz vardarbību aicinoši saukļi, vērotājam var rasties iespaids, ka līdz kriminālnoziegumiem vairs nav tālu.
LI uzskata, ka neiecietīga vai naidīga attieksme pret ikvienu, kurš izskatās citādāk, var negatīvi ietekmēt valsts starptautisko tēlu. Ārzemnieki, kurus var satikt Latvijā, ir ārvalstu studenti, tūristi, investori un diplomāti - cilvēki, kuri Latvijai sniedz reālu un viegli izmērāmu labumu. Tādēļ draudzīgāka un atvērtāka komunikācija no pašmāju sabiedrības mūsu valstij tikai nāktu par labu. Ja kāds iebraucējs uzvedas nepieņemami, par to jāinformē tiesībsargājošās iestādes, nevis jāizdara diskriminējoši, vispārinoši secinājumi, bilst LI.