Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte

AT priekšsēdētājs sola vērtēt, kā tiesas ievēro likumā noteikto amatpersonu krimināllietu prioritāti

Lai gan jau gandrīz septiņus gadus kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas augstas valsts amatpersonas, ir priekšrocības saprātīga termiņa nodrošināšanā, amatpersonu ilgā tiesāšana joprojām ir problēma. Kritiku tiesām par to šonedēļ publiski pauda gan ģenerālprokurors Juris Stukāns, gan Saeimas deputāti, kas to pieminēja, lemjot par Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto vēsta, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs sola pievērsties šai problēmai un pārrunāt ar tiesu priekšsēdētājiem to, kā šo principu ievēro viņu vadītajās tiesās.

Šonedēļ Saeima debatēja par to, vai izdot kriminālvajāšanai deputātu, kādreizējo partijas KPV LV līderi Artusu Kaimiņu, kuru prokuratūra vēlas apsūdzēt par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Pret izdošanu aktīvi iestājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras pārstāvis Juris Jurašs tiek tiesāts lietā par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu.

“Nu jau tūlīt būs divi gadi, kad mēs izdevām vienu deputātu. Kā zināms, šī te steidzīgā rīcība nesekoja, lai gan bija solījumi, ka nu jau, nu jau, pāris mēnešu laikā lieta tiks izskatīta. Rezultāta nav vēl arvien. Tieši tas pats ir ar Zakatistova kungu. Un man nav šobrīd pārliecības, ka izdošanas gadījumā Kaimiņa lieta tiktu ļoti steidzami izskatīta, un ka viņš netiks turpmāko pusotru, divus [gadus], iespējams, vēl ilgāku laiku, piedodiet, vazāts pa medijiem ar šo te birku – krimināli apsūdzēts,” aicinot neatbalstīt kaimiņa izdošanu, pauda JKP deputāte Anita Muižniece.

Jau šobrīd tiesās ir trīs Saeimas deputātu lietas: pirms diviem gadiem tiesai nosūtīta Juraša lieta, pērn – KPV LV bijušā frakcijas vadītāja Ata Zakatistova apsūdzība krāpšanā, bet šī gada sākumā – Jaunās Vienotības deputāta Alda Adamoviča dzīvokļa īres kompensācijas iespējamās izkrāpšanas lieta.

Šie procesi tiesās gan ir salīdzinoši nesen – vairākos citos gadījumos amatpersonas uz apsūdzēto sola sēž gadiem ilgi.

To šonedēļ Saeimas komisijas sēdē uzsvēra arī ģenerālprokurors Juris Stukāns: “Nu tad pajautājiet tiesu sistēmai, kāpēc tiesas nav spējīgas saprātīgā laikā izskatīt amatpersonu noziegumus. Parlaments ir veicis – manuprāt, bija [deputāta Andreja] Judina (JV) kunga priekšlikums – Kriminālprocesa likuma 14.panta grozījumus, nosakot amatpersonu lietu prioritāti. Bet mums tieši otrādi – visas citas lietas tiek izskatītas, bet amatpersonu lietās gadiem tiesas nevar saorganizēties, lai izskatītu.”

Stukāna piesauktie Kriminālprocesa likuma grozījumi tika pieņemti 2014.gadā. Tolaik Saeima atbalstīja Judina priekšlikumu papildināt pantu, kas paredz tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Nu jau septiņus gadus prioritāte ir arī kriminālprocesiem, kuros apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Šādu amatpersonu nav ļoti daudz – sarakstā ir, piemēram, Valsts prezidents, valdības locekļi, Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji un to vietnieki.

Pirms septiņiem gadiem Judins savus grozījumus pamatoja ar to, ka ilgi kavējas toreizējā Ogres vicemēra Egila Helmaņa (NA) lietas skatīšana tiesā. Nu Helmanis ir Ogres mērs, taču lieta joprojām nav tikusi līdz galīgajam spriedumam. Joprojām līdz galam nav izskatīta arī Zilupes mēra Oļega Agafonova deklarācijas lieta. Savukārt Ventspils mēra Aivara Lemberga (LunV) lietā februārī gaidāms pirmās instances spriedums – šī lieta pēdējos gados gan tiek skatīta visai intensīvi.

Deputāts Judins atzīst, ka gandarījuma par to, kā viņa priekšlikums darbojas dzīvē, viņam nav: “Mani ļoti mulsina, ka tie piemēri, ko jūs nosaucāt, faktiski norāda, ka tiesu vara šo normu vispār ignorē. (..) Tā norma no paša sākuma bija konstruēta kā norma, kas aicina, kas norāda, ka tā jādara. Tur nav rakstīts, teiksim, ka ātri, daži mēneši. Tur nav rakstīts, ka, lai tā priekšrocība būtu nodrošināta, jāizdara konkrētā laikā. Nē, nav tā. Bet ja normu neredz, ja normu ignorē, būtu ļoti loģiski, ja Tieslietu padome pievērstu uzmanību, diskutētu un aicinātu ievērot. Es neredzu iespēju likumā ierakstīt citādāk.”

Laikā, kad grozījumi tapa, tos kritizēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, norādot, ka šādā veidā amatpersonām tiek radītas nepamatotas priekšrocības. Tagad Strada-Rozenberga norāda, ka nu praksē ir pierādījies – šādi grozījumi problēmas nerisina: “Ar šādām deklaratīvām normām procesus nepaātrina. Tur ir jādomā citi risinājumi, ja mēs gribam procesus paātrināt. Vienkārši pateikt, ka tas tagad ir prioritārs – tā ir varbūt laba politiskās gribas paušana, bet ja tai politiskās gribas paušanai neseko konkrēti pasākumi, tad situāciju tas neuzlabos. (..) Godīgi sakot, iztiesāšanas ātrums... Ir tikai viena daļa tas, kā tas ir reglamentēts likumā. Absolūto efektivitāti dzīvē pierāda tas, cik tas labi ir organizēts praksē. Un tas ir atkarīgs no tiesneša, kas vada iztiesāšanu, cik viņš to dara labā nozīmē autoritatīvi, tātad, cik viņu ciena tie, kas atrodas zālē.”

Tiesās gan skaidro, ka darba organizācija nav atkarīga tikai no tiesnešiem vien. Piemēram, daudz kritizēto Juraša lietas skatīšanas gaitu ietekmējot gan Covid-19 pandēmija, gan tas, ka lieta ir saistīta ar valsts noslēpumu, skaidro Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica: “Šajā lietā vispār bija nozīmētas vairāk kā 50 tiesas sēdes, kuras nenotika tieši šī iemesla dēļ, ka vai nu procesa dalībnieki atradās karantīnā vai izolācijā un arī tiesnese tā kā šī iemesla dēļ. (..) Savukārt ņemot vērā, ka šī lieta tiek skatītā slēgtā tiesas sēdē un tā satur valsts noslēpuma objektu, tiesa nevar šo lietu skatīt arī attālināti – ne MS Teams režīmā, ne videokonferences režīmā.”

Deputāta Adamoviča lieta gan tikusi nozīmēta skatīšanai jau mēnesi pēc tās saņemšanas, uzsver Krēvica. Viņa norāda, ka līdz ar to viņas vadītajā tiesā ir divas atbildīgo amatpersonu lietas, kuras vilcinātas netiek.

To, kas notiek citās tiesās, jau nākamnedēļ ar to priekšsēdētājiem plāno izrunāt Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes vadītājs Aigars Strupišs, kurš šai amatā ir no pagājušā gada. Viņš atzīst, ka iepriekš problēma ar amatpersonu lietu ilgo skatīšanu neesot bijusi aktualizēta. “Tas ir attiecīgās tiesas priekšsēdētāja uzdevums – nodrošināt, lai tas Kriminālprocesa likuma 14.pants normāli darbojas. Varbūt tad ir kaut kā tās lietas jādala, jāorganizē tas tiesas darbs tā, ka, piemēram, varbūt vidēji tādam tiesnesim ir drusku zemāka slodze, lai viņam var iedot lietu, kas ienāk, šo amatpersonu lietu. Es nezinu, varianti var būt dažādi,” klāsta Strupišs.

Strupišs arī pieļauj, ka amatpersonu lietas varētu būt arī ļoti apjomīgas un sarežģītas, tāpēc to skatīšana objektīvi aizņem ilgu laiku.

Tomēr no šobrīd aktuālajām politiķu lietām tiesās to ar pilnu pārliecību var teikt vien par Lemberga lietu, vērtē de facto. Gan Saeimas deputātu, gan, piemēram, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) lieta ir saistītas ar vienu vai pāris epizodēm. Savukārt uz bijušajām amatpersonām Kriminālprocesa likumā paredzētās priekšrocības vairs neattiecas, tāpēc, piemēram, ar bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima lietas skatīšanu tiesa varēs īpaši nesteigties.

 

 

 

 

Top komentāri

Horošijs
H
Reklāma amatpersonām ir nepieciešama vienmēr. Steiga ar amatpersonām tiesās - nevietā.
zoksters
z
Tiesnesis varbūt ir labs jurists, krimināltiesību speciālists. Taču viņš var nebūt labs administrators, organizators, menedžeris. Šeit vajag padomāt par atbalsta personālu tiesās, kuri nodarbosies tieši ar plānošanu, organizēšanu, administrēšanu. Tad to darīs profesionāļ un tiesnesim vairāk laika tiešajiem darba pienākumiem.
bet
b
Kurā valstī vēl krimināllietas izskata Teams? Vairs nav svarīgs taisnīgs process un spriedums, ka tikai ātri un vienalga kā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas