Kiberkrāpšanas upuru zaudējumi pagaidām netiek nosaukti. Konkrētais kiberkrāpšanas gadījums fiksēts jau maijā. Taču izmeklētāji lēš, ka process turpināsies vēl ilgi, jo ir jāsadarbojas ar ārzemju dienestiem. Nav arī zināms, vai apkrāptie cilvēki atgūs zaudēto naudu. Kibernoziegumi ir būtisks drauds, un par viegliem upuriem cilvēki bieži vien kļūst tieši savas neuzmanības un vieglprātības dēļ. Pat šķietami nekaitīgas informācijas publicēšana sociālajos portālos var novest pie nepatīkamām sekām, norāda Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv. Pie personisko datu vieglprātīgas publicēšanas sociālajos tīklos un iekrišanas kiberkrāpnieku lamatās galvenokārt ir vainojama iedzīvotāju nekritiskā attieksme pret internetu kā drošu vidi, kura saturs uztverams kā absolūta patiesība. Summas, kas tiek izkrāptas, parasti nepārsniedz 100 latus, lai neradītu aizdomas par naudas pēkšņu pazušanu no bankas konta. Tomēr eksperti norāda, ka interneta noziegumu upuru materiālie zaudējumi reizēm ir pat lielāki nekā parastas krāpniecības gadījumā. Atsevišķos gadījumos izkrāptās summas var sasniegt pat sešciparu skaitli.Visizplatītākais krāpnieku paņēmiens, lai iegūtu personas datus, ir vīrusu izsūtīšana pa elektronisko pastu. Lētticīgus cilvēkus nereti izdodas apmuļķot ar šķietami vilinošu piedāvājumu ātri un viegli nopelnīt naudu.
Atklāta liela apjoma kiberkrāpšana; iespējams, iesaistīts arī Latvijas valstspiederīgais
Atkal atklāta krāpšana internetā, no kā varētu būt cietuši vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kuri veikuši elektroniskos naudas pārskaitījumus. Policija uzsākusi kriminālprocesu, jo krāpšanā varētu būt iesaistīts arī Latvijas valstspiederīgais, vēsta LNT raidījums 900 sekundes.Pašlaik policija sīkāku informāciju nesniedz, taču noskaidrots, ka krāpniecībā cietuši gan ārvalstu, gan Latvijas iedzīvotāji.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.