Piemineklis Torņakalnā tika atklāts 2001.gadā, taču tas nebija pabeigts pilnībā. Atbilstoši tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas mākslinieciskajai iecerei tagad skulpturālais ansamblis Putenī papildināts ar kaltiem akmeņiem, kur iegravēti izsūtījuma vietu nosaukumi. Pie memoriāla izvietotas melna akmens plāksnes, lai varētu pieiet pie pieminekļa un tur nolikt ziedus.
Atbilstoši autoru iecerei kompozīcijas malā uzstādīti stikla paneļi, kuros iegravēta informācija par represijās cietušajiem. Veikti arī apkārtnes labiekārtošanas darbi un papildināti stādījumi. Granīta segumā pie katra no akmeņiem iestrādāts nakts apgaismojums.
Kā norāda ansambļa autori, memoriāla kompozīcijas centrā novietotā skulptūru grupa simboliski raksturo laiku, kas aizvesto dzīves sagrieza traģiskā "likteņa putenī".
Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais šodien memoriāla atklāšanā norādīja, ka iecere par pieminekļa izveidi dzimusi uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, taču ceļš uz tās īstenošanu bijis ilgs un sarežģīts galvenokārt politiskās vides dēļ - memoriāla izveidei ilgstoši meklēts atbalsts politiķu vidū, taču bez ievērojamiem panākumiem. Resnais uzteica Rīgas domes (RD) deputātus, kas palīdzējuši gan rast vietu memoriālam, gan arī atvēlējuši tam līdzekļus.
Politiski represēto apvienības vadītājs uzsvēra, ka memoriāls ir svarīga liecība nākotnei, un tā nozīme ir līdzvērtīga Brīvības pieminekļa simbolam.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pieminekļa atklāšanā uzsvēra, ka ir lietas, par kurām nevar būt diskusiju, un Staļina režīma noziegumi pret pasauli un Latvijas tautu ir viena no tām. Ušakovs politiski represētajiem atvainojās visu RD iepriekšējo sasaukumu vārdā, ka memoriāla otrās kārtas izbūve prasījusi tik ilgu laiku - kopš 2001.gada.
"Novēlu, lai mums nekad mūžā Rīgā, Latvijā, vairs nevajadzētu būvēt šādus memoriālus, un nekad mūžā nebūtu jāpiedzīvo tas, kas notika Staļina laikā," sacīja Ušakovs.
Pieminekļa atklāšanu kuplā skaitā apmeklēja partijas Vienotība politiķi - Saeimas deputātes Ina Druviete, Sandra Kalniete, Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte, kā arī RD deputāti Olafs Pulks, Dainis Stalts, Valdis Gavars, Jānis Mārtiņš Zandbergs, Kārlis Strēlis, Juris Viņķelis, Lita Beiris, kuri domē īpaši rūpējušies, lai memoriāla projekts tiktu īstenots.
Kā ziņots, Rīgas pašvaldība šā gada budžetā piešķīra 56 000 latu tēlnieciskās ieceres īstenošanai un 122 000 latu pilnīgai monumenta otrās kārtas pabeigšanai.
Rīgas Pieminekļu aģentūra ir uzsākusi sarunas ar VAS Latvijas Dzelzceļš, lai īstenotu memoriāla trešo kārtu - plānots, ka pašreizējā Torņakalna dzelzceļa stacijas ēkā varētu izveidot informācijas centru par šo Latvijas vēstures traģisko laiku.