Sīmens Kokss ir viens no uzņēmējiem, kurš Nīderlandē pamesta baseina ēkā uz kafijas biezumiem audzē austersēnes. Viņa mērķis ir piedāvāt gatavo produkciju vietējiem restorāniem, līdz ar to sēņu audzēšanas apmēri ir lieli. Tomēr, pēc viņa teiktā, ikviens interesents kaut ko līdzīgu var darīt pat savās mājās.
Kokss, rādot, kā notiek austersēņu audzēšana, Dienai paskaidroja, ka filozofija šādai idejai ir gaužām vienkārša. Pirmkārt, tas ir veids, kā otrreizēji izmantot kafijas atlikumus, kurus var iegūt par brīvu, piemēram, no vietējiem restorāniem. Otrkārt, ierastās pusdienas, kamēr tās nonāk uz pusdienu šķīvja, bieži vien tiek vestas vairākus tūkstošus kilometru. Savukārt šajā gadījumā sēnes tiek piedāvātas tuvējiem restorāniem. Kokss gan piebilda, ka sēnēm ir īss realizācijas termiņš, tāpēc citādi, iespējams, pat nevarētu rīkoties. Treškārt, lai iegūtu vienu kilogramu austersēņu, ir nepieciešams viens kilograms izejvielu. Savukārt, piemēram, audzējot liellopus, nepieciešami 25 kilogrami pārtikas, lai nodrošinātu vienu kilogramu gaļas.
Kokss audzēt austersēnes sācis vien pirms astoņiem mēnešiem, tāpēc pagaidām tikai vēl eksperimentējot. Lai arī jau tagad pasūtījumu no vietējiem restorāniem netrūkst, tomēr aizvien tiek meklēta vispareizākā pieeja sēņu audzēšanai.
Sešas nedēļas ir nepieciešamas, lai tiktu pie sēnēm, ko var likt galdā. Lielāko laika daļu gan aizņem augsnes sagatavošana, micēlija apstrāde un līdzīgi darbi. Savukārt sēņu augšanas process ilgst apmēram 10 dienu. Pēc tam piecu stundu laikā pēc novākšanas S. Kokss pats tās nogādā pasūtītājiem.
Lai arī austersēņu audzēšana uz kafijas biezumiem var šķist kaut kas unikāls, tomēr arī cilvēki ar to nodarbojas arī Latvijā. Uzņēmuma Sēņotava īpašnieks Gints Lūkins Dienai pastāstīja, ka ar austersēņu audzēšanu ir pazīstams jau vairāk nekā desmit gadu. Sākumā gan audzējis pats savai lietošanai. Toreiz neesot bijusi izpratne, kā produktu pārdot tālāk tieši īsā realizācijas termiņa dēļ - pāris dienu laikā sēne zaudē savu vizuālo izskatu, un patērētājs to vairs nav ieinteresēts iegādāties. Risinājums gan tika atrasts - cilvēkiem pārdot jau gatavu augsni. Rezultātā desmit dienu laikā katrs pats var novākt sēņu ražu. Pēc Lūkina domām, tieši veģetārieši un vegāni varētu būt ieinteresēti audzēt austersēnes, jo tās var lietot kā gaļas aizvietotāju. Tās satur gan olbaltumvielas, gan dzelzi un vitamīnus.
Līdzīgi kā Nīderlandes piemērā, arī Lūkins izmanto kafijas biezumus, ko iegūst no kafejnīcām, savukārt austersēņu micēliju viņš iegādājas Beļģijā. Pēc tam tiek sagatavota augsne.
Lūkins gan ir skeptisks par to, vai katrs pats mājās varētu sagatavot nepieciešamo augsni sēņu audzēšanai: "Teorētiski ir iespējams, bet praktiski nav tik vienkārši. Jūs nekad neizdzersiet īsā laikā tik daudz kafijas." Tāpat Latvijā ir problēmas iegādāties austersēņu micēliju, un, ja tas tiek pārdots, tad tikai lielos daudzumos, bet sēņu audzēšanai mājās nepieciešami vien pāris simti gramu.