Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Augstākā tiesa atceļ notiesājošo spriedumu digitālās televīzijas lietā

Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi notiesājošo spriedumu vairākiem apsūdzētajiem digitālās televīzijas lietā.

Kā aģentūra LETA noskaidroja AT, izskatot kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērn sagatavoto spriedumu, tā atcēlusi spriedumu par Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka un pārējo apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstājusi spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.

AT Senāts norādīja uz vairākiem aspektiem, kurus apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, tāpēc lietu atceltajās daļās būs no jauna jāskata Rīgas apgabaltiesā.

AT preses sekretāre Baiba Kataja sacīja, ka Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nebija norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nebija izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi.

Senāts norādīja, ka mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.

"Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu," teica Kataja.

Tāpat Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Satversmes tiesas (ST) nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un Kempmayer Media Limited meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

2019.gada vasarā Rīgas apgabaltiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu, tostarp polittehnologam Jurģim Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla LNT direktoram Andrejam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.

Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie sodi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Kopumā digitālās televīzijas krimināllietā pirmajās divās tiesu instancēs bija notikušas 314 tiesas sēdes, 243 - pirmajā instancē, 71 - otrajā instancē. Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā notika jau 2007.gada 26.novembrī.

Pievienota 3.-7. rindkopa. 

Top komentāri

zuksters
z
Kas tālāk? Vēl padsmit gadi Latvijas tiesvedību cirks? Un tad visiem simetriskas kompensācijas no valsts ECT izskatā par nespēju iztiesāt elementāras lietas vairāku desmitu gadu garumā?
Jaunliepāja
J
Kas ir Latvijas tiesu problēma: 1] Jo ilgāk tiesāsies, jo vairāk iespēju izsprukt sveikā. 2] Tiesāšanās laikā mainās tiesu sastāvi, mainās tiesneši, prokurori, un likumi. 10un... gadi ir laiks ka var pamainīt arī valsts iekārtu! 3] Beigās tas viss beidzās ar farsu, kas Tiesu sistēmu nonivelē līdz nullei! Vai nebūtu laiks, zināmā telpā, noņemt uzrakstu ,, Viens likums, viena taisnība'' un uzkarināt ,,Kam nauda ,tam vara [taisnība] '' Nu kaut kā tā!
senču ols
s
Tāpat to pimševicu nav vērts tiesāt , tik un tā nenotiesās .Pareizi te viens teicis , ko nevar notiesāt nav jēgas sākt
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Naudas tēriņi pēc bankas ieskata(13)

Kādas Latvijas komercbankas klients, kārtojot ikgadējās nodokļu saistības pret valsti, secināja, ka viņam bankā noteiktais vienas dienas maksimālais pārskaitījumu limits internetbankā neļauj nodokļ...

Vai maksāt mazāk Latgalē?(14)

No nākamā gada 1. janvāra Latvijā pieaugs minimālā alga – no pašreizējiem 430 eiro bruto līdz 500 eiro bruto. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šogad minimālo algu saņem nedaudz vairāk par...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas