Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Austrumu partnerus tuvina ES un runā par lielākajām problēmām

Paralēli centrālajam Rīgas samitam, kur tiksies Eiropas Savienības (ES) valstu līderi un sešu partnerības valstu pārstāvji, Rīgā šajās dienās norisinājās arī Austrumu partnerības Mediju konference, Biznesa forums, kā arī pilsoniskās sabiedrības konference. Šie pasākumi, kas norisinās īsi pirms samita oficiālās atklāšanas, rīkoti ar mērķi palīdzēt partnerības valstīm sabiedriskā un ekonomiskā līmenī pietuvināties ES. 

Nedrīkst pretpropagandu 

Mediju konferencē, kas notika trešdien, piedalījās vairāk nekā 350 dalībnieku gan no Austrumu partnerības valstīm – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas –, gan no ES valstīm. Diskusijās tika runāts par mediju darbību un vārda brīvību partnerības valstīs, un konferences atklāšanā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks norādīja, ka 2014. gads ir bijis sarežgīts Austrumu partnerības valstu žurnālistiem – mediju pārstāvji ievainoti, arestēti un dažādi iespaidoti. Uzskaitot problēmas ar mediju brīvību katrā no partnerības valstīm, komisārs atzina, ka šībrīža ģeopolitiskajos apstākļos "mediji var kļūt par bandiniekiem lielākā spēlē", bet atbildei uz propagandu, viņaprāt, vajadzētu būt nevis propagandai, bet gan mediju brīvībai. 

Propagandai un mediju brīvībai arī pievērsās Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK) "Tas, ko varam mācīties no Ukrainas konflikta, ir mācīt sabiedrībai pašai atpazīt propagandu - to var panākt, nodrošinot sabiedriskajā telpā pēc iespējas vairāk vietas kritiskam diskursam," sacīja Melbārde. "Uzticamības veicināšanai nedrīkst būt nekāda sakara ar pretpropagandu." Cits veids, kā veicināt pretestību informatīvajai agresijai, ir nodarboties ar melu izgaismošanu jeb dekonstrukciju, kam nepieciešams atbalstīt tradicionālo analītisko žurnālistiku.

Ukrainai un Gruzijai jāmācās no Moldovas 

Tāpat kā par problēmām ar mediju brīvību, Austrumu partnerības valstis bieži tiek kritizētas arī par reformu trūkumu integrācijā un pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Tādēļ trešdien un ceturtdien notiek arī pilsoniskās sabiedrības konference, kuras mērķis ir sekmēt pārrobežu sadarbību sociālās un politiskās integrācijas jautājumos, atbildīgu pārvaldību, stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu attīstību. "Pagājušā gada notikumi Ukrainā parāda pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu miera un labklājības veicināšanā un to, kādi ir riski, ja tos neveicina vai to neļauj darīt. Tāpēc mums ir nepieciešama aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas ir pilnībā iesaistīta Austrumu partnerības procesā. Dinamiska pilsoniskā sabiedrība, kas ir progresa veicinātājs un demokrātijas sargātājs," atklājot konferenci, trešdien uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība). 

Pasākuma noslēgumā izveidoto rekomendāciju preambulā tiek norādīts, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā ir atstājusi ievērojamu ietekmi uz AP reģionu, līdz ar to nepieciešams turpināt stiprināt ES Austrumu partnerības politiku, īpašu uzmanību pievēršot pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Rekomendācijās atzīmēta arī Krievijas propagandas negatīvā ietekme uz Krievijas kaimiņvalstīm. Rekomendācijās ieteikts izstrādāt mehānismus propagandas negatīvās ietekmes mazināšanai, palielināt NATO un AP valstu sadarbību jauno hibrīddraudu novēršanai, kā arī pieņemt lēmumu par bezvīzu režīma piešķiršanu Gruzijai un Ukrainai.

Tāpat dokumentā Austrumu partnerības valstis tika aicinātas turpināt darbu pie minoritāšu integrācijas, valsts iestāžu pārskatāmības, dialoga ar sabiedrību, ilgtspējīgas darba vides radīšanas. Norādīts, ka lai Ukraina un Gruziju iegūtu kāroto bezvīzu režīmu ar ES, tām nepieciešams ņemt priekšzīmi no Moldovas, ieviešot reformas migrācijas un robežkontroles jautājumus. 

Baltkrievijas cilvēktiesību centra Vyasna valdes priekšsēdētājs Aless Bjaļackis (Ales Bialiatski) konferencē norādīja, ka pilsoniskā sabiedrība ir lokomotīve, kas velk Austrumu partnerības valstis uz Eiropas Savienību un iestājas par iedzīvotājiem, aizstāvot eiropeiskas vērtības. Ļoti būtiski sekot līdzi, lai šī lokomotīve stiprina virzību uz demokrātisku sabiedrību un nekļūst par ieroci autoritāru politisko režīmu rokās, norādīja eksperts.  

Paraksta biznesa saprašanās memorandu 

Savukārt Austrumu partnerības Biznesa forumā ceturtdien piedalījās pārstāvji no 39 ES, Austrumu partnerības un citām pasaules valstīm. Forumā tika meklēti risinājumus labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai reģionā, kā arī ilgtspējīgai sadarbībai transporta, finanšu, digitālajā un enerģētikas nozarē. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs biznesa foruma preses konferencē skaidroja, ka līdz šīm Austrumu partnerība līdz šim partnerība nav veicinājusi pilnu potenciālu biznesa nozarē. 

ES kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns, paziņojot par jaunas atbalsta programmas uzsākšanu Austrumu partneru valstīs, uzsvēra uzņēmējdarbības lielo lomu, norādot, ka miers ir iespējams tikai tad, ja sabiedrība ir sasniegusi pietiekamu labklājību, lai tā spētu justies nodrošināta un apmierināta. Tādēļ uzņēmējdarbības attīstība ir kritiski svarīga.

Viņš arī uzsvēra, ka partnerība nav vienvirziena sadarbība, tai jābūt divvirzienu, tādēļ arī pašu Austrumu partneru valstu aktivitāte un ieguldījums reformu īstenošanā ir ļoti nozīmīgs.

Biznesa forumā Armēnijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas darba devēju organizāciju pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu, kas, kā minēja Gavrilovs, iespējams, palīdzēs ciešākai šo valstu biznesa sadarbībai. 

Pēc pasākumu noslēgumiem Rīgas samita dalībniekiem tiks iesniegtas arī vairākas deklarācijas un secinājumi.



sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas