Komentējot informāciju par mirstības palielināšanos slimnīcās 2010.gadā, Veselības ministrija precizē, ka absolūtos skaitļos mirstības rādītāji nav palielinājušies, bet procentuāli lielāka pacientu mirstība slimnīcās skaidrojama ar to, ka veselības politika tiek virzīta, lai pēc iespējas vairāk pacientu palīdzību saņemtu ambulatori un dienas stacionāros.Savukārt finanšu trūkuma dēļ arī plānveida palīdzība tiek sniegta ierobežotam pacientu skaitam vai par maksu. Attiecīgi slimnīcās tiek ārstēti tikai smagākie pacienti, kas arī proporcionāli rada lielāku mirstības īpatsvaru.Ministrija katru gadu šos statistikas datus no ārstniecības iestādēm apkopo, vērtē un analizē. 2009.gadā slimnīcās nomira 11 431 pacients, bet 2010.gadā - 11 521 pacients, liecina Veselības ministrijas statistika."Ir saprotamas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera bažas par finansējumu veselības aprūpei un medicīnas personāla lielo pārslodzi. Budžets tiešām ir nepietiekams un šāda situācija ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas mūsu valsts attīstībai. Tomēr nav objektīva pamata apgalvot, ka mirstības rādītāji slimnīcās būtu saistāmi ar veselības aprūpes un ārstēšanas kvalitāti. Gluži otrādi, slimnīcās strādājošo mediķu profesionalitāte Latvijā ir ļoti augsta. Bez tam saslimstības un mirstības rādītāji vienmēr ļoti cieši būs saistīti ar sociālo situāciju, pastāvīgu pārstrādāšanos, stresu, kaitīgajiem ieradumiem un citiem faktoriem, ko neietekmē veselības sistēma un tās finansējums," akcentē veselības ministrs.Mirstība Latvijas slimnīcās 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu ir pieaugusi par piekto daļu, - iemeslus neviens necenšas sīkāk analizēt, šonedēļ intervijā "Latvijas Avīzei" saka Keris."Esam šos datus publiskojuši gan ministrijas ierēdņiem, gan Saeimas deputātiem, diemžēl nevienam nav intereses parūpēties, lai mirstība samazinātos," norāda Keris.Kā skaidro Keris, arodbiedrības veiktā aptauja liecina, ka mirstības palielināšanās ir notikusi vienlaikus ar akūto pacientu skaita pieaugumu par trešdaļu, vienlaikus arī ar personāla samazināšanu par 20%. Vēl viens iemesls - akūtajiem slimniekiem ir smagāks veselības stāvoklis nekā plānveida pacientiem.Viņaprāt, veselības aprūpes budžets nav plānots atkarībā no reālajām vajadzībām vai starptautiski pieņemtās prakses, bet gan atkarībā no budžetā iedalītajiem līdzekļiem - "saimniekojiet ar to naudas daudzumu, kas jums ir iedots. Vai arī, - ja slimnīcas vadība vai ministrs netiek galā, jānāk citam. Nenotiek argumentēta veselības aprūpes budžeta plānošana - ieplānotais pacientu skaits ir nereāls, arī ārstēšanai piešķirtās summas nav reālas. Tāpēc diemžēl nevar izpildīt ne valdības deklarāciju, ne arī valdības rīcības plāna veselības aprūpes sadaļu."
Bārzdiņš: Nav pamata apgalvot, ka mediķu pārslodze radījusi mirstības palielināšanos
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS) atzīst, ka bažas par ārstniecības personāla pārslodzi ir pamatotas, tomēr uzsver, ka objektīvā informācija neliecina, ka tā būtu saistīta ar pacientu mirstības palielināšanos slimnīcās.Par šādu ministra viedokli aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.