Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) aģentūrai BNS teica, ka analīzi par to, vai jākriminalizē šādas darbības, viņš atstātu speciālas darba grupas vērtējumam.
"Es domāju, ka par šādiem priekšlikumiem ir jādiskutē Tieslietu ministrijas darba grupā, kurā ir dažādu nozaru eksperti. Tā mana politika un ministrijas politika ir, ka jebkuras iniciatīvas jāapspriež darba grupā, kurā ir eksperti no Latvijas Universitātes, prokuratūras, advokatūras un citām ieinteresētajām personām," norādīja ministrs.
Viņš paskaidroja, ka darba grupa ministrijā darbojas nepārtraukti un ministrija to sasauc pēc nepieciešamības, piemēram, gadījumos, kad uz ministriju atnāk konkrēti priekšlikumi vai darba grupas locekļiem radušies aktuāli problēmjautājumi.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aģentūrai BNS atgādināja, ka iedzīvotāja goda un cieņas aizskārums likumā joprojām darbojas un nav atcelts, taču tas, vai Krimināllikumā jāparedz speciāls pants par diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas, ir diskutējams jautājums.
"Vai paredzēt speciālu pantu par diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas ir diskutējams jautājums. Ļoti grūti atbildēt ‒ tur jāanalizē, kāda prakse ir citās valstīs un vai vispār tajās pēc šāda principa kriminālatbildība ir paredzēta. Es domāju, ka nevajag sasteigt, lai neiznāk tā, ka Latvija kārtējo reizi ir pasteigusies skriet lokomotīvei pa priekšu," pastāstīja ģenerālprokurors.
Kalnmeiers uzskata, ka pirmām kārtām ir jāvērtē, kādas būtu darbības, kas veidotu nozieguma sastāvu – vai rīcība ir ar vārdiem vai ar darbiem. "Tikai tas, ka kāds citu būtu nosaucis nelabā vārdā – par nolamāšanu mums atbildība ir paredzēta," norādīja Kalnmeiers.
Ņemot vērā iepriekšminēto, būtu jāveic normāla juridiskā ekspertīze un jāizvērtē, vai šāda atbildība ir nepieciešama un kā tā darbojas citās valstīs, sacīja ģenerālprokurors un atgādināja, ka seksuālās minoritātes ir ļoti jutīga tēma un daļēji sensitīva, jo dati par personas seksuālo dzīvi ir aizsargājami.
Jau ziņots, ka Latvijas Cilvēktiesību centrs apsvērs iespēju aicināt Saeimas deputātus veikt grozījumus Krimināllikumā, lai paredzētu kriminālatbildību par noziegumiem, kas vērsti pret seksuālajām minoritātēm, tostarp par naida kurināšanu internetā.
Pašlaik Latvijas sabiedrībā pastāv ļoti liela neiecietība pret seksuālajām minoritātēm, taču līdzšinējā prakse rāda, ka cilvēkiem, kas uzbrukuši šādām minoritātēm, tiek piemērota atbildība par parastu huligānismu, aģentūrai BNS iepriekš norādīja centra direktora pienākumu izpildītāja Anhelita Kamenska.
Pēc viņas teiktā, Krimināllikumā var noteikt atsevišķos pantos, piemēram, homofobiski motivēts huligānisms vai arī miesas bojājumi, kas nodarīti ar homofobisku motīvu. "Es domāju, ka tāpat kā rasu un nacionālā naida kurināšana internetā, tā arī, teiksim, naida kurināšana pret seksuālajām minoritātēm internetā būtu sodāma," toreiz klāstīja Kamenska.
"Mēs varētu ar saviem priekšlikumiem, kas attiecas uz nacionālā un rasu naida kurināšanu, aicināt arī domāt par homofobiski motivētiem noziedzīgiem nodarījumiem," iepriekš piebilda Kamenska.