Latvijai ļoti aktuāls ir ārvalstu investīciju piesaistes jautājums. Ar to lielā mērā nodarbojas LIAA pārstāvniecības ārvalstīs. Taču izskanējuši viedokļi, ka šo pārstāvniecību pienesums investīciju piesaistē ir niecīgs. Ir pārmests, ka pārstāvniecību vadītāji pasīvi gaida, kad pieteiksies investori, bet paši tos aktīvi nemeklē.Šādam viedoklim nepiekrīt O.Slūtiņš. Viņš norāda - pašreizējā pārstāvniecību kapacitāte ir ļoti zema, tajās lielākoties strādā tikai viens darbinieks. "Normāli būtu, ja pārstāvniecībā būtu cilvēks, kas nodarbojas tikai ar investīciju piesaisti. Ja vienam darbiniekam jānodrošina gan eksporta veicināšana, gan investīciju piesaiste, tas vienkārši nav reāli. Tā kā Krievijas investoriem par Latviju ir liela interese, tad mani vienmēr ir izbrīnījis, kādēļ mums nav neviena bukleta krievu valodā," klāstīja O.Slūtiņš. Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Ģirts Greiškalns portālam Diena.lv skaidroja, ka ārvalstu investorus, ienākot kādā valstī, interesē trīs jautājumi: cik viņi šeit ir gaidīti, vai ir vienādi spēles noteikumi, vai tiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība.
"Tieši ar pēdējiem diviem punktiem Latvijā ir problēmas. Piemēram, publisko iepirkumu jomā ārvalstu investori ir sliktākā situācijā nekā vietējie uzņēmēji. Tāpat zema ir investoru tiesiskā aizsardzība, jo diemžēl Latvijā ir problēmas ar tiesu sistēmas efektivitāti, kas arī atspoguļojas Globālajā konkurētspējas ziņojumā. Ja pašvaldības ir ieinteresētas investīciju piesaistē, tām sadarbībā ar iedzīvotājiem ir jāizstrādā teritorijas attīstības plāns, paredzot rūpniecisko zonējumu, kur var ienākt investors. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad investors ienāk pašvaldībā, kur ir šis rūpnieciskais zonējums, taču par to iepriekš nav panākta vienošanās ar iedzīvotājiem. Tad ir iedzīvotāju protesti, sūdzības tiesā, projekti tiek apturēti. Tas viss, protams, neveicina investīciju piesaisti. Reizēm rodas priekšstats, ka vispārēji investīcijas tiek atbalstītas, tikai ne nūsu tuvumā, ne mūsu pagalmā, " norādīja Ģ. Greiškalns.
Kā portālam Diena lv skaidroja Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas pārstāve Arta Krūze, līdz šim 80% pārstāvniecību darbu ir veidojusi eksporta veicināšana un tikai 20% resursu tika veltīti investīciju piesaistei.
"Pašlaik notiek LIAA mārketinga stratēģijas izstrāde, kā arī tiek veikts pārstāvniecību darba vērtējums. Pieļauju, ka nākotnē proporcija starp eksporta vecināšanu un investīciju piesaisti varētu mainīties, vairāk resursu novirzot tieši investīciju piesaistei. Taču, tas ir komplekss pasākums. Vispirms mums ir jādefinē mērķa valstis, no kurām vēlamies piesaistīt investīcijas un jāidentificē primārās jomas, kurās šīs investīcijas vēlamies piesaistīt. Investoru vēlmi ienākt Latvijā nosaka ne tikai pārstāvniecību veiktais darbs, uzrunājot ārvalstu uzņēmējus, bet arī mūsu valsts nodokļu politika, pieejamā infrastruktūra, darbaspēka izglītības līmenis," skaidroja A.Krūze.
Viņa arī pieļauj, ka varētu tikt pārskatīts ārvalstu pārstāvniecību izvietojums: kādās valstīs tās varētu tikt slēgtas, kādās - atvērtas. Tas būs zināms pēc mārketinga stratēģijas izstrādes, kad valsts būs nodefinējusi prioritārās mērķa valstis.
Ģ.Greiškalns arī uzskata, ka valstij būtu ļoti svarīgi noteikt, kādas investīcijas mēs vēlamies piesastīt. Jo tām būtu jābūt "gudrām" investīcijām, kas sekmē tautsaimniecības izaugsmi.
LIAA pārstāvniecības pašlaik darbojas Baltkrievijā, Dānija, Francijā, Japānā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā.