Pļaviņš pieļauj, ka skābekļa baloni uz 32.korpusa pagrabu pārvietoti nesen un šāda rīcība varētu būs saistīta ar nepieciešamību ietaupīt finanšu resursus. "Es domāju, ka tas viss nedaudz saistās ar potenciālo slimnīcas jaunā korpusa būvi, jo vismaz manā laikā bija speciāla atsevišķa skābekļa stacija. Es nezinu, kad viņi to māju nojauca. Iespējams, tad, kad atbrīvoja būvlaukumu," viņš sacīja.
"Domāju, ka tas bija piespiedu pasākums. Kā jau pie mums ir pierasts, visur ir dramatisks taupības režīms. Vieta ir izdevīga - ir piebrauktuve no sāna. Medicīnai raksturīga tendence taupīt visur, kur vajag un diemžēl arī tur, kur nevajag. Šādu pagrabu izvietot korpusā, kurš ir viens no tehnoloģiski piesātinātākiem slimnīcā, nebija prāta darbs," uzskata Pļaviņš.
Tikmēr mediķis Arnolds Atis Veinbergs, kurš slimnīcas priekšsēdētāja amatā stājās pēc Pļaviņa un slimnīcu vadīja līdz 2011.gada pavasarim, sacīja, ka skābekļa baloni, visticamāk, ir glabājušies 32.korpusa pagrabā jau viņa laikā. Viņš gan nebija pilnībā pārliecināts, vai tā bijis. "Principā tie tur ir glabājušies. Tas, vai tiem būtu vajadzīga atsevišķa ēka, ir jautājums, par kuru jāatbild tehniskajiem darbiniekiem. Ir dienesti slimnīcās, kas zina, kādā veidā ir jānodrošina drošība," norādīja Veinbergs.
Jau ziņots, ka 2.augustā no rīta Stradiņa slimnīcas 32.korpusa pagrabā izcēlās ugunsgrēks, kura dēļ slimnīcā uz laiku tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Korpusa pagrabā ugunsdzēsēji atrada 66 skābekļa balonus, no kuriem 23 bija eksplodējuši, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.
Stradiņa slimnīcas vadītāja Rūta Valtere ir izteikusies, ka ugunsgrēka izcelšanās iemesli ir ļoti neskaidri, jo telpa, kurā izcēlās ugunsgrēks un sprāga vairāki skābekļa baloni, ir pilnībā no dzelzsbetona. Valtere atteicās sniegt versijas, kāpēc varētu būt izcēlusies nelaime, jo nav saņemti ekspertīžu vērtējumi un atbildīgās iestādes turpina izmeklēšanu. Tāpat viņa atturējās atbildēt, vai ugunsnelaimes izraisīšanā varētu būt vainīgs slimnīcas darbinieks.
Negadījumā cieta divi slimnīcas darbinieki, kas guvuši apdegumus, septiņi cilvēki izglābti, bet vēl vairāk nekā 170 evakuēti.
Svētdien, 4.augustā, plkst.9 slimnīca atsāka darbu ierastā režīmā, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, plānveida operācijas un ambulatorisko palīdzību pilnā apjomā. Darbs norit ierastā ritmā, aģentūru LETA informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle.