VKPAI Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Ināra Juškāne avīzei pastāstīja, ka būvdarbu veicēja SIA Re&Re pirms arheoloģiskās izpētes ir nopostījusi kultūrslāni, nošķūrējot ar buldozeru augsnes virskārtu, un tādējādi ietekmēta arheoloģiskās izpētes precizitāte. Būvdarbi kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ir apturēti līdz arheoloģiskās uzraudzības nodrošināšanai.
Jau ceturtdien Rēzeknē ieradīsies licencēti arheologi, kas vadīs noraktā kultūrslāņa rūpīgu izpēti, tikai tad varēs turpināt būvdarbus. Ar SIA Re&Re pārstāvi Edvīnu Konceviču Dienai pirmdien sazināties neizdevās.
Kultūras pieminekļu sargi jau agrāk bija nopietni satraukušies par būvdarbiem, kas paredzēti Rēzeknes viduslaiku pils tuvumā. Kā uzsvēra I. Juškāne, būvdarbu sākšana, it īpaši lietojot smago tehniku būvlaukuma sagatavošanai un bez arheoloģiskās uzraudzības, ir vērtējams kā būtisks kultūras pieminekļa saglabāšanas un aizsardzības noteikumu pārkāpums, jo tādējādi ir neatgriezeniski izpostīta daļa no neizpētīta kultūrslāņa.
XVI gs. beigās tapušās poļu revīzijās tiek minēta koka apbūve Rēzeknes pils priekšpilī, kā arī atzīmēta pie pils esoša pilsētiņa ar baznīcu un kapelu. Hipotētiski pieļaujams, ka Rēzeknes pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils drupām var tikt uzskatīts par ilgstoši apdzīvotas vietas centru.
Rēzeknes pilsētas domes deputāts un attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Petkevičs uzskata, ka VKPAI lēmums īpaši neaizkavēs projekta virzību.
Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs būs pirmā lielākā par ERAF līdzekļiem būvētā sabiedriskā ēka Rēzeknē.
Projekta apjoms ir ap piecarpus miljoniem latu, no kuriem tikai Ls 430 000 piešķir pašvaldība.
Visu žurnālistes Annas Rancānes rakstu lasiet otrdienas laikrakstā Diena.