Baltijas valstīs pagaidām nav izdevies atgūt pirmspandēmijas ārvalstu tūristu skaitu (2019.–2024. gads), arī nakšņošanas ziņā, ko acīmredzami ietekmē Krievijas teritoriālais tuvums attiecīgajām valstīm. Piemēram, visizteiktāk ārvalstu tūristu nakšņošanas skaits audzis Īrijā, arī Portugālē, bet par Islandi Eurostat datu šobrīd vēl nav, kaut jau 2023. gadā šis rādītājs pārsniedza pirmspandēmijas laiku.
"Pēc pandēmijas tūrisma atkopšanās process Baltijas valstīs ir bijis nevienmērīgs, un tam ir vairāki iemesli. Nozīmīgākais faktors, protams, ir ģeopolitiskā situācija, kas īpaši ietekmē ceļotāju izvēli no turīgajiem, tradicionālajiem Eiropas tirgiem – Vācijas, Norvēģijas un Zviedrijas. Šo valstu ceļotāji izvēlas galamērķus, kuros nejūt ģeopolitisku spriedzi, un Baltijas reģions, atrodoties netālu no kara skartajām teritorijām, tiek uztverts piesardzīgāk. Turklāt jāņem vērā, ka Baltijas valstīm pazaudētās tirgus daļas tūrismā aizstāt ar jauniem tirgiem ir ilgstošs process, kas var aizņemt vairākus gadus," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktora vietniece Inese Šīrava. Vienlaikus redzams, ka pēc pandēmijas paši Baltijas iedzīvotāji turpina aktīvi ceļot pa Baltiju, tādējādi veicinot reģiona tūrisma plūsmu un vietējo ekonomiku, jo Baltijas tūristi apceļo arī mazāk zināmas vietas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00