Tāpat arī paredzēts panākt konceptuālas izmaiņas kriminālsodu sistēmā, lai sekmētu efektīvāku sodu un citu tiesisko līdzekļu piemērošanu, tādējādi palielinot sabiedrības drošību un veicinot valsts resursu samērīgu izmantošanu noziedzības apkarošanā. Latvijā ir saglabājusies vēl padomju laika norma, ka uz katriem 100 000 iedzīvotāju ir jābūt vienam cietumam. Tāpēc cietumu skaita ziņā Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldes sniegto informāciju pašlaik vidējais soda izciešanas laiks ieslodzījuma vietās ir seši gadi. Saeimā ir iesniegti plaši grozījumi Krimināllikumā, pēc kuru stāšanās spēkā vidēji piemērojamais brīvības atņemšanas sods būs četri gadi - par diviem gadiem jeb par 30% īsāks.
Savukārt par mantiskajiem noziegumiem, kas veido lielāko notiesāto īpatsvaru, brīvības atņemšanas sods tiek samazināts vidēji par 40%.
Noziedzīgu nodarījumu turpmāk neveidos divi gada laikā izdarīti administratīvie pārkāpumi. Vienlaikus kriminālatbildība tiek saglabāta par tādiem nodarījumiem, kas rada būtisku kaitējumu.
Tiks dekriminalizēti tādi noziegumi, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm. Piemēram, par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos, vilciena patvarīgu apturēšanu turpmāk būs tikai administratīva atbildība, bet, piemēram, par karavīra goda aizskaršanu netiks paredzēta ne kriminālā, ne administratīvā atbildība.
Krimināllikumā paredzēto, bet tā arī nerealizēto soda veidu arestu paredzēts aizstāt ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu - īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem.
Vienlaikus brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu varēs piemērot tikai tad, ja soda mērķi nav iespējams sasniegt ar citu alternatīvu sodu piemērošanu.
Naudas sods un piespiedu darbs būs piemērojams tikai par kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu un smagu noziegumu, par kuru nav paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem.
Naudas sodu par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem, un sevišķi smagu noziegumu varēs piemērot tikai izņēmuma gadījumos, ja noziegums nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas dabas traucējumus, nav saistīts ar vardarbību, narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un noziegums nav izdarīts organizētā grupā.
Ir paredzēts izslēgt no Krimināllikuma mantas konfiskāciju kā pamatsodu, bet saglabāt to kā papildsodu.
Grozījumi Krimināllikumā paplašina tiesību ierobežošanas soda saturu, kas sodītajai personai neļaus izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.
Likumprojekts iezīmē virzību uz kombinēto sodu sistēmu, piespiedu darbu turpmāk varēs piemērot arī kā papildsodu pie nosacītas notiesāšanas.
Tiks konkretizēti izlīguma noslēgšanas nosacījumi, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi. Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja būs izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi.