Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Piektdiena, 6. augusts
Aisma, Askolds

Cer uz viesstrādniekiem

Ogu audzētāji apgalvo, ka ar vietējo darbaspēku vien ražu novākt neizdosies.

Ar sezonas laukstrādnieku piesaisti arī šogad kā katru gadu būs lielas problēmas, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, Dienai prognozē aptaujāto saimniecību īpašnieki. 

Viņi arī uzsver: ogu novākšanā bez viesstrādniekiem no trešajām valstīm iztikt nevarēs. Tāpat izskan viedoklis, ka bezdarbnieki, īpaši ilgstošie, nav uzskatāmi par vērā ņemamu darbaspēka resursu, kas spētu aizpildīt sezonas darbu vakances.

Pat 1200 eiro

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem pašlaik lauksaimnieki dažādiem sezonas darbiem pieteikuši 736 vakances. Jāpiebilst, ka NVA reģistrētie bezdarbnieki, strādājot sezonas darbus, var saglabāt arī bezdarbnieka statusu, ja līdz divām reizēm 12 mēnešu periodā ir nodarbināti uz noteiktu laiku, kas kopumā nepārsniedz 120 dienas.

Izpētot pieteiktās vakances, var redzēt, ka algu amplitūda ir visai liela, sākot no minimālās algas par vienkāršu mazkvalificētu darbu līdz pat 1200 eiro kvalificētiem strādniekiem, piemēram, traktortehnikas vadītājiem. Interesanti, ka arī tādā roku darbā kā melleņu vai zemeņu lasīšana, čakli strādājot, nopelnīt var pat 60 eiro dienā.

Vienlaikus aptaujātie zemnieki ir diezgan skeptiski par ilgstošo bezdarbnieku piesaisti vienkāršiem sezonas darbiem, jo veiksmīgai ilglaicīgai sadarbībai traucē dažādas atkarības. Pārsvarā piesaistītie bezdarbnieki, pēc zemnieku stāstītā, "pazūd" jau pēc dienas darba, kad par to saņemta samaksa.

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka stāsta, ka visvairāk sezonas strādnieku pietrūkst augļu un ogu, kā arī stādu audzētājiem. Liels atspaids gan ir piepelnīties gribošie skolēni, studenti un pedagogi. 

Čaklie ukraiņi

Krūmmelleņu ogu audzētavas Arosa-R īpašniece Māra Rudzāte, kas ir arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja, teic, ka šovasar sezonas (no jūlija vidus līdz 15. septembrim) darbiem melleņu novākšanā viņai saimniecībā būtu nepieciešami 120 strādnieki. Pašlaik pieteikušies četri, tomēr saimniece ir noskaņota optimistiski, jo katru gadu viņa dod darbu arī skolēniem, studentiem un pedagogiem. Vidējā alga, kuru melleņu lasītājs dienā var nopelnīt, ir 25–30 eiro. Paši čaklākie pamanās nopelnīt pat 60 eiro dienā. 

Tomēr M. Rudzāte uzsver, ka tikai ar Latvijas spēkiem viņa galā tikt nevar. Tādēļ jau septiņus gadus sadarbojas ar Ukrainas strādniekiem, kas regulāri brauc uz saimniecību peļņā, saņemot 45– 50 eiro dienā. Viesstrādnieki čaklumā un apzinīgumā "sitot pušu" mūsu skolēnus, kas zina, ka viņiem maksā par stundām, nevis paveikto, līdz ar to "gumijas stiepšana" nav retums.

Saimniece skaidro, ka ukraiņu viesstrādnieki sava apzinīguma un strādātgribas dēļ noteikti "atmaksājas", neraugoties uz to, ka viņa apmaksā gan darba vīzu, gan vīzu iebraukšanai Latvijā, kā arī piedāvā dzīvošanu par brīvu. Turklāt viņa ir arī pilnībā atbildīga par veselības aprūpes izdevumu, ja tādi rodas, segšanu viesstrādniekiem. Savukārt par bezdarbnieku piesaisti M. Rudzāte ir skeptiska. Vienlaikus viņa ļoti slavē NVA centienus popularizēt sezonas darba vakances.

Arī pansionātu iemītnieki

Atšķirīgs stāsts ir Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājam un stādaudzētavas Dimzas īpašniekam Andrejam Vītoliņam. Lai arī viņam ir grūtības ar darbinieku piesaisti sezonas laikā, situācija esot labāka nekā ogu audzētājiem, līdz ar to viesstrādnieku piesaiste neesot aktuāla. Tā vietā saimniecība jau vairākus gadus sadarbojas ar pašvaldībā esošajiem sociālās aprūpes centriem un pansionātiem, kur uzturas darbspējas vecuma cilvēki ar dažāda rakstura garīgajiem traucējumiem. A. Vītoliņš slavē, ka tie ir ļoti čakli strādnieki, kuriem ravēšana ļoti padodas, viņi var labi nopelnīt un tā ir arī iespēja izrauties no visai vienmuļās dzīves pansionātā.

Vienlaikus A. Vītoliņš teic, ka stādu audzētāju darba specifika ir tā, ka izaudzēto stādu pārdošana ir izteikti sezonāla nodarbe, taču pārdevēji nekvalificējas sezonas lauksaimnieka statusam, līdz ar to nodokļi tiek maksāti parastajā kārtībā, kas izmaksā ļoti dārgi. Turklāt stādu audzētājiem trūkst ne tikai vienkāršo darbu darītāju, bet arī kvalificētu strādnieku. Lai pēdējos noturētu visu gadu, Dimzas ir dažādojušas savu darbību, līdztekus stādu audzēšanai piedāvājot gan sauso koku izgriešanu, gan floristikas pakalpojumus un eglīšu tirgošanu pirms Ziemassvētkiem.

NVA pārstāve Signe Bierande aicina visus zemniekus, kuriem nepieciešamas papildu darba rokas sezonas laikā, ne tikai publicēt vakances iestādes mājaslapā, bet arī izmantot NVA piedāvāto darbinieku atlases pakalpojumu.

2020. gada akcijā Sezonas darbi piedalījās 112 darba devēji, piedāvājot 1843 sezonas darba vietas, to skaitā 686 sezonas darba vietas lauksaimniecībā. Vairāki darba devēji NVA filiālēs pieteica darbinieku atlases pakalpojumu. Veicot darbinieku atlases, sezonas darbos akcijas laikā tika nodarbināti 105 NVA reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā lauksaimniecības sezonas darbos 51. Tas, protams, ir neliels skaitlis un liecina, ka ar darbinieku atlases palīdzību pērn bezdarbnieki lauksaimniecībā aizpildīja tikai 7,4% vakanču.

Sezonas vakances un algas* lauksaimniecībā

  • Laukstrādnieki zemeņu saimniecībā – 550–993 eiro
  • Lauksaimniecības tehnikas remonta palīgdarbi – 500–600 eiro
  • Traktortehnikas vadītājs – 700–1200 eiro
  • Apstādījumu kopējs – 500–530 eiro
  • Dārzkopības speciālists – 850 eiro
  • Labiekārtošanas strādnieks – 800 eiro
  • Lauksaimniecības strādnieks ar pieredzi gurķu siltumnīcas darbos – 500–900 eiro
  • Strādnieks ražas novākšanā gan siltumnīcās, gan uz lauka – 993 eiro
  • Strādnieks dārzkopībā – 500–700 eiro
  • Siltumnīcas strādnieks – 3,50 eiro stundā

*bruto

Avots: NVA

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vakcinācijas loteriju negaidīti iepauzē(11)

Lai gan par vakcinācijas loterijas ideju tiek runāts vairākus mēnešus, Jaunā konservatīvā partija (JKP) dienu pirms šī jautājuma skatīšanas Saeimā paziņoja, ka pret loteriju iebilst pēc būtības. Tā...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas