"Starp regulēšanas ietvaru reformām arī būtu jāpiemin tā sauktās uzraugu kolēģijas, kas ir izveidotas visām lielajām pārrobežu bankām. Uzraudzības labā prakse nosaka, ka mātesbanku un meitasbanku vai filiāļu valstu uzraudzības iestādes sadarbosies, apmainīsies viedokļiem par banku iekšējiem kontroles mehānismiem un kopēji vērtēs riskus. Bieži tas nozīmē kontaktēšanos diendienā starp šiem banku uzraugiem," teica Cērps.
Cērpa iestādes uzraudzībai pakļautās zviedru bankas darbojas Baltijas valstīs un vairākās citās Eiropas valstīs. "Zviedrijas Finanšu inspekcija vada četras šādas kolēģijas, kas izveidotas četrām sistēmiskām bankām Zviedrijā. Baltijas valstu uzraugi ir šo kolēģiju pilntiesīgi locekļi kopā ar banku uzraugiem no Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Vācijas. Kolēģiju pamatprincips ir, ka gan mātesbankas valsts uzraugi, gan arī uzraugi citās valstīs, kur banka strādā, pilnībā pārzina visas finanšu grupas riskus," skaidroja Zviedrijā strādājošais latvietis, kas no 2000.līdz 2008.gada sākumam vadīja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) Latvijā.
Tomēr Cērps, kurš ir pakļauts samērā stingriem zviedru amatpersonas publiskos komentārus regulējošiem rakstītiem un nerakstītiem noteikumiem, teica, ka nevarot komentēt Lietuvas banku uzrauga, Lietuvas Bankas, rīcību, piedaloties kolēģijā, kas uzraudzīja nesen nacionalizēto banku Snoras.
"Nezinu un nevaru spriest, kā Lietuvas centrālā banka veica savas funkcijas kā Snoras grupas kolēģijas organizatore, jo Snoras Zviedrijā nedarbojas," teica Cērps.
Jau ziņots, ka bijušais FKTK vadītājs uzskata, ka pat ar labu daudzlīmeņu iekšējo, ārējo un valsts uzraudzības un kontroles sistēmu nevienu banku nevar simtprocentīgi nosargāt pret ļaundariem, kas tīši apiet un piekrāpj šo sistēmu. Līdzīgi gadījumi ar negodīgu un krāpniecisku darbību arī pamanīti Zviedrijas finanšu nozarē.
Cērps dzimis 1971.gadā, no 1989. līdz 1993.gadam studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē, bet no 1991.līdz 1995.gadam mācījies politiku un ekonomiku Ūmeo universitātē Zviedrijā. No 2000. līdz 2008.gadam viņš vadīja FKTK, pirms tam vadīja Rīgas Biržu. No 2008.gada Cērps dzīvo un strādā Stokholmā.
Zviedrijas Finanšu inspekcija ir publiska iestāde, kas radīta 1991.gadā, apvienojot Zviedrijas toreizējās banku un apdrošināšanas uzraudzības iestādes. Zviedrijas karalis Kārlis 10.Gustavs 1659.gadā iecēla pirmo banku inspektoru saistībā ar pirmā komercbankai līdzīga uzņēmuma Stockholm Banco nodibināšanu divus gadus agrāk. No 1840.gada Zviedrijas bankas sāka uzraudzīt valsts Finanšu ministrija. 19.un 20.gadsimta gaitā attīstījās likumdošana, kas regulēja bankas, citas finanšu iestādes, apdrošinātājus un vērtspapīru tirgu.
Finanšu inspekcijas gada budžets 2010.gadā bija 317 miljoni zviedru kronu (24,6 miljoni latu). Budžetu veido zviedru valsts dotācija, kuru gada gaitā sedz ienākumi no tā sauktajām uzraudzības un atļauju nodevām. Tās maksā iestādei pakļautie aptuveni 4000 Zviedrijā reģistrēto finanšu un apdrošināšanas nozares uzņēmumu. Gada beigās Finanšu inspekcija pilnībā atmaksā valstij gada dotāciju.
Iestādē strādā aptuveni 300 personu. Kā izriet no iestādes gada pārskata, Finanšu inspekcijas ģenerāldirektora atalgojums 2010.gadā bija 1,4 miljoni kronu (ap 107 000 latu).