Tāpat I.Circene pavēstīja, ka Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi atsevišķas programmas, kas vēl līdz galam nav pabeigtas, un prasīs tām papildu finansējumu.
"Mēs prasīsim konkrētām programmām papildu finansējumu, nevis naudu vispār. Ja prasa naudu vispār, tad šī nauda vispār arī tiek izlietota, un iedzīvotājs ļoti maz no tā saņem," norādīja ministre.
Viņa uzsvēra, ka nākamais ir pēdējais gads, kad ir paredzēts konsolidācijas budžets. "Mēs apzināmies, ka nauda veselības aprūpei ir par maz, nevajag tādēļ nevienu protesta akciju," piebilda ministre, norādot, ka ir jānodrošina piešķirtās naudas efektīvs izlietojums.
Jau vēstīts, ka mediķi ceturtdien rīkos akciju pie Saeimas, lai protestētu pret nepietiekamo finansējumu veselības nozarei nākamā gada budžetā.
Viņa arī norādīja, ka pagaidām neplāno mainīt slimnīcu vadību, taču norāda uz problēmām šajā jomā.
Circene intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā uzsvēra, ka "ir runa arī par atbildību, ne tikai naudu".
"Ja mēs paņemam divas vienāda apjoma lielas slimnīcas, vienā ir milzu deficīts desmit miljoni, otrā deficīta nav. Nauda ir vienāda.. Mums ir ļoti lielas problēmas ar vadību, ja mums ir līdzīga apjoma slimnīcas ar līdzīga apjoma budžetu, mums ir ļoti lielas problēmas ar šīs naudas izlietojumu," uzsvēra ministre.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Rīgas Stradiņa universitātes slimnīcā ir neprofesionāla vadība, Circene atzina, ka nevēlas tik skarbi teikt, bet problēmas šajā jomā ir.
Vaicāta par iespējamu slimnīcu vadību nomaiņu, Circene norādīja, ka valdība strādā tikai nedaudz vairāk par mēnesi. "Es negribu pirmajā mēnesī teikt, ka mums ir būtiski jāmaina slimnīcu vadība, bet ir jāmaina vadības principi. Ir jābūt atbildīgam savu darbu un tam, ka nauda tiek izlietota efektīvi," uzsvēra Circene.
"Rindas ir bijušas vienmēr un rindas ir arī tagad. Rindas ir arī augsti attīstītās valstīs ar trīsreiz lielāku finansējumu. Mēs paņemam vienu momentu un sākam to apspēlēt, mums ir jāskatās uz sistēmu kopumā.. Ja mums ir vienoti finansējuma principi, kādēļ vienā slimnīcā var, bet otrā nevar?" retoriski vaicāja ministre, uzsverot, ka neatliekamo palīdzību iedzīvotāji saņems, bet uz plānveida palīdzību vienmēr būs rindas.
Ministre arī uzsvēra, ka, salīdzinot ar pašreizējo budžetu, nākamgad finansējums ir plānots lielāks - ja šogad uz katru iedzīvotāju paredzēti 218 lati, tad nākamgad - 233 lati. Savukārt papildu finansējumu nevar rēķināt, kas netiek iekļauts budžetā.