Cilvēkiem ar neparastām spējām allaž ir pievērsta uzmanība. Daļa sabiedrības viņus uzskata par šarlatāniem, citi apvaino saistībā ar tumšajiem spēkiem, vēl citi interesējas par viņiem, meklē pie viņiem palīdzību. Mūsdienās cilvēkiem ar pārdabiskām spējām tiek veltīti pat televīzijas šovi, filmas un teātra izrādes.
Viena no tēmām, kas tradicionāli interesē sabiedriskās domas pētniekus, ir – cik liela daļa sabiedrības tic, ka šādas parādības ir iespējamas. 2003.gada oktobrī SKDS veiktais pētījums (tika atkārtots 2009.gadā) apliecināja, ka Latvijā tādu ir ļoti daudz.
2012.gada augustā pētījumu centrs SKDS iedzīvotājiem lūdza atbildēt uz jautājumiem, cik daudzi personiski pazīst šādus, ar īpašām spējām apveltītus cilvēkus, un cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem pašiem piemīt paranomālas spējas. Veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka, kopumā 4% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tiem piemīt kādas īpašas pārdabiskas, ekstrasensoras vai dziedināšanas spējas. Vienlaicīgi katrs desmitais (10%) apgalvo, ka viņa draugu un paziņu lokā ir cilvēki, kuriem piemīt šādas spējas.
Analizējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu atbildes, jāsecina, ka īpašu atšķirību tajās nav. To, ka ir apveltītas ar paranormālām spējām, nedaudz biežāk atzīst sievietes (5%) (vīrieši – 3%), kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību (6%) un Zemgalē (6%) dzīvojošie. Līdzīgs apstiprinošo atbilžu īpatsvars vērojams latviski un krieviski runājošo vidū (abās grupās 4%).
Arī runājot par pieredzi draugu un paziņu vidū, īpašas atšķirības dažādu sociālo un demogrāfisko grupu atbildēs nav vērojamas. To, ka viņu draugu un paziņu vidū ir cilvēki, kam piemīt kādas īpašas pārdabiskas, ekstrasensoras vai dziedniecības spējas, nedaudz biežāk ir norādījuši latviski runājošie (12%) (starp krieviski runājošie – 8%), iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem (10 – 11%), kā arī Zemgalē (12%) un Kurzemē (13%) dzīvojošie.
Dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptaujas veikšanas laiks: 10.08.2012. – 23.08.2012. Kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.