Latvijas iestāšanās eirozonā noteikti paaugstinās iespējas lielāku ārvalstu investīciju ienākšanai Latvijā, jo eiro ieviešana tiks uztverta kā samazināts monetārais un finanšu risks, norādīja analītiķis, piebilstot, ka saistībā ar neseno notikumu attīstību Kiprā šī uztvere tikusi mazliet sašķobīta. Tomēr, neskatoties uz Kipras gadījumu, tiklīdz Latvijā tiks ieviests eiro, tas tiks uztverts kā relatīvs riska samazinājums.
Jautāts, kādas varētu būt aptuvenās investīciju summas un kurās nozarēs tās varētu ieplūst, Guptara sacīja, ka summas ir ļoti grūti prognozēt arī labākajos laikos, un patlaban noteikti nav tie labākie laiki.
"Runājot par nozarēm - viss būs atkarīgs no tā, kurām nozarēm eiro ieviešanas brīdī būs konkurences priekšrocības. Tomēr es eiro ieviešanas rezultātā konkurētspējas pozicionēšanas ziņā nesagaidu nekādas dramatiskas pārmaiņas," skaidroja Guptara.
Viņš piebilda, ka, tiklīdz eiro tiks ieviests, gan darbaspēka izmaksām, gan nekustamo īpašumu cenām un preču izmaksām būs tendence pieaugt. Līdz ar to no Latvijas puses nebūtu gudri vienkārši paļauties uz dalību eirozonā un gaidīt, ka tā pati palielinās ārvalstu investīcijas.
"Nodokļu politika jebkurā valstī noteikti ir kalpojusi kā būtisks faktors ārvalstu investīciju piesaistei jebkurā variantā. Tomēr valdībai jāpatur prātā, ka brīvajos tirgos ļoti svarīgs ir mārketings. Un tas nozīmē raudzīšanos kopumā uz visu struktūru, kas Latviju varētu padarīt interesantu ārvalstu investoriem, lai pēc tam uzrunātu tos ārvalstu investorus, kuriem vēlaties izveidot labvēlīgu situāciju līdzekļu ieguldīšanai Latvijā. Latvijai jāpieņem lēmums attiecībā uz tiem rūpniecības sektoriem, kuros tā visvairāk vēlas redzēt ienākam investīcijas, kā arī jārada īpaši stimuli, lai šiem sektoriem investīcijas piesaistītu," uzskata Guptara.
Viņš piebilst, ka tas jādara uzmanīgi, lai nodrošinātu, ka rīcība atbilst attiecīgajā brīdī spēkā esošajām Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām tiesību normām. Bet, ja vien ir skaidrs, ko valsts vēlas, parasti ir iespējams arī atrast veidu, kā strādāt atbilstoši tiesību normām un joprojām iegūt to, ko vēlas.
"Latvijai jākoncentrējas uz tām jomām, kas jums ilgtermiņā dos palielinātu pievienoto vērtību, piemēram, lai tās drīzāk būtu inovāciju, radošās un augsto tehnoloģiju nozares nekā zema līdz vidēja līmeņa tehnoloģiju nozares, kas Latvijā dominē patlaban. Tas nozīmē, ka Latvijai vajadzēs pārskatīt arī izglītības un apmācību sistēmu," uzskata analītiķis.
Prabhu Guptara dzimis un izglītību ieguvis Indijā, viņš ir Šveicē dzīvojošs Lielbritānijas pilsonis un strādā visā pasaulē, palīdzot uzņēmumu un organizāciju valdēm stratēģiskos, organizatoriskos un uz tirgu orientētos jautājumos.
Līdz 2011.gadam Guptara 15 gadus ir vadījis Šveices lielākās bankas UBS struktūru Wolfsberg, kas nodarbojas ar jaunu investīciju tirgu analīzi, ģeopolitisko procesu ietekmes analīzi uz biznesa vidi un ekonomiku kopumā, banku un korporāciju vadību kompetenču attīstību darbam jaunās ekonomiskās situācijās un tirgos.
Līdz tam Guptara ir vadījis konsultāciju uzņēmumu Londonā, kas nodarbojas ar lielo korporāciju orientāciju un darbības paplašināšanu starptautiskajā biznesā. Guptara ir vairāku publikāciju autors, piemēram, Financial Times, The Guardian, The Time un citos izdevumos, daudzās lielās pasaules augstskolās piedalās ar vieslekcijām.
Viņš joprojām ir aktīvs un strādā dažādās jomās: kā valdes loceklis, kā konsultants vai arī vadot aktuālus projektus, kas saistīti ar globālajām tendencēm, Eiropu, ASV un jaunajiem tirgiem.