Darbam jaunajā NEPLP sastāvā virza Grūbi, Dimantu, Dulevsku-Cālīti, Mjartānu un Zviedri

Pavisam Delna pērn no spilgtākā starptautiskās finanšu oligarhijas pārstāvja Džordža Sorosa saņēmusi finansējumu, kas ir visdāsnākais organizācijas vēsturē – kopā Delnai pērn piešķirti 125 000 eiro. Ņemot vērā, ka būtiska daļa no summas veltīta Saeimas vēlēšanu aktivitātēm (piemēram, iepriekšpieminētais pasākums Deputāti uz delnas), Delnai šobrīd ir arī vērā ņemama pārstāvniecība Saeimā. Proti, trīs šīs organizācijas biedri – Rasma Kārkliņa, Atis Lejiņš (abi Vienotība) un Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija) – ir ieguvuši deputāta mandātus. Var smieties jeb sašust, bet fakts ir tāds, ka starptautiskā oligarha finansētās Delnas pārstāvji nāk no partijām, kuras apkaro oligarhus. Partijas gan neapkaro starptautiskos, bet vietējos oligarhus – trīs spējīgākos latviešu uzņēmējus. Tomēr visdāsnāk Sorosa finansētā organizācija Latvijā arī pērn ir bijusi Providus. Atbilstīgi SFL mājaslapā atrodamajai informācijai, Providus pērn ir piešķirti 250 000 eiro organizācijas darbības nodrošināšanai un vēl 30 000 – dažādiem projektiem. Arī šī organizācija ieguldīja naudu ar Saeimas vēlēšanu kampaņu saistītos projektos, līdz ar to nav brīnums, ka divi Providus biedri – Lolita Čigāne un Andrejs Judins (abi Vienotība) – ir kļuvuši par Saeimas deputātiem. Interesants fakts: kļūstot par Saeimas deputāti, L. Čigāne izstājās no Sorosa finansētās Delnas – kā pati teica, lai Saeimā «nenāktu līdzi Delnas ēna». Savukārt no Providus viņa izstājusies nav, tas nozīmē, ka Providus ēna viņai netraucē. Pats Providus gan uzrāda nedaudz citas summas, kas saņemtas no Sorosa. Providus projektu vadītāja Linda Curika Neatkarīgo informēja, ka no SFL pērn saņemti 194 704 lati, no Sabiedrības integrācijas fonda – 51 415 latu, no Eiropas Komisijas – 39 497 lati un no kādām Sorosa «Centrāles» (A. Aukmaņa lietots termins) struktūrām – 20 955 lati. Interesanti, ka 2010. gadā Providus visvairāk naudas (142 000 latu) saņēma tieši no Sorosa «Centrāles» – Open Society Institute (OSI). No SFL 2010. gadā Providus saņēma tikai 133 000 latu. Vērā ņemamus līdzekļus – gandrīz 200 000 eiro – SFL pērn atvēlējis Mediju programmai. Starptautiskā oligarha Sorosa apmaksāta programma tika uzsākta jau 90. gadu sākumā, un to tolaik vadīja pazīstamais Latvijas Radio darbinieks Kārlis Streips. Tad ilgus gadus SFL iztika bez speciālas Mediju programmas (tas gan nenozīmē, ka šajā laikā Soross mediju vidi Latvijā bija atstājis novārtā un atsevišķiem žurnālistiem nemaksāja dāsnas stipendijas) – acīmredzot tāpēc, ka tolaik medijiem nodiktēt dienas kārtību spēja SFL priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes vadītais laikraksts Diena. SFL Mediju programma atjaunota 2010. gadā, kad S. Ēlerte uzņēmumam radīto zaudējumu dēļ zaudēja savu amatu laikrakstā Diena. Pērn SFL līdzekļi Mediju programmā piešķirti žurnālam Ir (17 000 eiro) , TV raidījuma Nekā personīga veidotājiem SIA Red Dot Media (50 000 eiro), interneta portāliem manabalss.lv (10 000 eiro) un dialogi.lv (15 000 eiro) u. tml. pasākumiem. Žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele kļuvusi par Providus padomes locekli. Providus direktore Vita Anda Tērauda Neatkarīgajai skaidroja, ka šajā faktā nesaskata interešu konfliktu un vispār N. Ločmele esot pelnījusi kļūt par organizācijas padomes locekli, jo esot Providus dibinātāja. Savukārt Providus padomi atstājis Nils Melngailis, jo viņš darbojoties Grieķijā banku sektorā. Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine Providus padomi atstājusi tāpēc, ka darbojusies tajā ilgi – kopš organizācijas dibināšanas. Bez N. Ločmeles Providus padomē pašlaik iekļauti SIA Tilde līdzīpašnieks Andrejs Vasiļjevs un A. Aukmanis.

Tā Cālīte nav tā pati ekstra-nacionāliste, kas izstājās no PS tāpēc, ka pievienojās t.s. "lietussargi"?

Kamēr Zatlerieši aizņemti ar caurkritušās Kukules iedabūšanu ostas padomē, kamēr Olšteins kā apnicīga muša sitas pret visiem logiem cerot, ka kāds viņam iedos to parlamentārā sekretāra vietu Satiksmes ministrijā, nesaprotot, ka tas nekad nenotiks, kamēr mediji aizņemti ar referendumu, tikmēr bez liekas kņadas, it kā tikai profesionāļus interesējošs jautājums, strauji uz priekšu virzās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu nomainīšanas projekts. Tomēr iznākums tieši šajā jautājumā fundamentāli ietekmēs spēku sadalījumu Latvijas politikā uz daudziem gadiem. Nedz FKTK vadītāja vēlēšanas, nedz referenduma iznākums, nedz tas, cik precīzi ir noteikta IKP prognoze veidojot budžetu, nekas tā neietekmēs jebkuru sociāli politisku procesu Latvijā, kā tas, kas notiks ar NEPLP. Citiem vārdiem izsakoties, nekas tā neietekmēs Latvijas politiku, kā tas, vai šaurai Vienotības grupai ar Ēlerti priekšgalā izdosies pārņemt varu NEPLP. Šāda scenārija konsekvences būs momentāna vadības maiņa sabiedriskajā televīzijā un tās apvienošana ar Latvijas Radio. Televīzijas un radio ietekme uz sabiedrisko domu un līdz ar to arī uz politiskajiem procesiem jau tā ir izšķiroša jebkurai idejai, politiķim un procesam, taču šobrīd nevienu no šiem medijiem nevada karojoši noskaņoti, politiski hiperaktīvi un sabiedriskās domas veidošanā pieredzējuši profesionāļi. Ēlerte šo situāciju mainīs un jaunajā, apvienotajā Latvijas Radio/TV vadībā parādīsies Ēlertes vēl avīzes „Diena” laikā izveidotā komanda. Pilsētā runā, ka Raudseps esot iecerēts kā jaunā valsts Radio/TV vadītājs, taču es neredzu nekādas atšķirības, vai tas ir Raudseps, pati Ēlerte, Ločmele, vai kāds cits Ēlertes cīņubiedrs. Gan jau viņi visi beigās savu vietu atradīs jaunajā supermedijā un tā ziņu dienestu vadībā. Skaidrs, ka šo ļaužu esošais patvērums žurnālā “Ir” nav nedz finansiāli ilgtspējīgs, nedz arī dod to ietekmi, pie kuras viņi bija raduši Ēlertes “Dienas” laikos. Bez tam, vienmēr ir patīkamāk realizēt savas ambīcijas par valsts naudu. Ievērības cienīga ir arī metode, kā tiesiskuma koalīcija ir iecerējusi panākt šo rezultātu, proti, parlamentam, kurš pēc likuma ieceļ NEPLP, nemaz netiks dota iespēja izteikt savu attieksmi pret visiem pretendentiem. Tā vietā parlamentam tiks piedāvāts balsot tikai un vienīgi par koalīcijas jau izvēlētu un atlasītu sastāvu. Īsti padomju laiki. Tas būtu salīdzināms ar to, ja Saeima nevarētu balsot par visiem likumdošanas priekšlikumiem kādam likumam, bet tikai par tiem, kurus atbalstījusi atbildīgā komisija. Viss liek domāt, ka šis Ēlertes plāns arī izdosies. Saskaņas centru īpaši neuztrauc latviešu mediju telpā notiekošais, viņu vēlētājs tos tāpat neskatās un neklausās, Zatleriešu galvām ir par sarežģītu izkalkulēt, ko šāds Ēlertes plāns nozīmē viņu partijai un politiskajai nākotnei, un pati Vienotība arī neredz nekādas problēmas padarīt Sarmīti Ēlerti par pašu ietekmīgāko Vienotības ierindas biedru, kura viedokli turpmāk tie vairs nevarēs neņemt vērā. Bye Bye Āboltiņa.

Bac! Calite! Alleluja!!!!! Kur ir veselais saprats!!!!

Bac! Calite! Alleluja!!!!! Kur ir veselais saprats!!!!

Mūrnieces vadītā komisija tiešām ir nodemonstrējusi NEDEMOKRĀTISKUMA paraugstundu. Kas ir Cālīte? Ko viņa dara? Kādā jomā speciāliste? Dimants un Grūbe vēl ir saprotamas kandidatūras. Bet Zviedris? MŪRNIECES kundze, vara nāk un aiziet - to nevajag aizmirst! :)