Šodien Saeimas komisija diskutēja par kriptovalūtu un tās iespējamo tiesisko regulējumu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informēja, ka Latvijā pagaidām kriptovalūta nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet tas var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis.
FKTK arī stāstīja par kriptovalūtas riskiem, proti, tai var būt augstas svārstības un pastāv spekulatīvu cenu burbuļa risks. Tāpat trūkst iespēju pārdot virtuālo valūtu, nav pietiekama šādas valūtas cenu pārskatāmība, pastāv darbības traucējumu riski, kā arī pastāv maldinošas informācijas riski. Ar kriptovalūtu saistīts arī iespējams finanšu piramīdas rašanās risks.
FKTK jau kopš 2015.gada regulāri brīdina sabiedrību par pastāvošajiem riskiem darbībās ar virtuālo valūtu.
Pēc FKTK sniegtās informācijas, patlaban Latvijā viena banka piedāvā investīcijas finanšu instrumentos ar virtuālo valūtu kā bāzes aktīvu. Tomēr tirgus dalībniekam uzdots obligāti nodrošināt atbilstošu nepieciešamo risku pārvaldību.
Vērtējot virtuālās valūtas regulācijas iespējas, FKTK atzina, ka ar virtuālo valūtu saistītajiem pakalpojumiem būtu jānodrošina atbilstoša risku pārvaldība, ja ne globālā, tad vismaz reģionālā līmenī. Paredzams, ka Eiropas Komisija 2018.gadā izvērtēs esošo Eiropas Savienības (ES) regulējumu no virtuālo valūtu perspektīvas. Tāpat tiks vērtēts, vai nepieciešams papildu ES līmeņa regulējums.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rīkojumu izveidota darba grupa, kas vērtēs virtuālo valūtu izmantošanas potenciālos ieguvumus un risku, kā arī regulējumu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Agnese Rudzīte uzsvēra, ka kriptovalūtas regulējums ir nepieciešams, lai tajā definētu - kriptovalūta ir prece vai kapitāls.
"Ne tikai VID, bet arī nozares spēlētāji vēlas regulējumu, lai būtu skaidri spēles noteikumi," piebilda Rudzīte un atzina, ka Eiropā kriptovalūta tiek pielīdzināta vai nu valūtai, vai kapitālam.
Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas pārstāvis Dmitrijs Kačanovs informēja, ka patlaban pasaules valstis savā starpā konkurē - kura pirmā izstrādās kriptovalūtu regulējumu. Pēc viņa domām, Latvijai ir jāiesaistās šajā konkurences cīņā, bet jāizvēlas piesardzīgākais ceļš.
"Regulējums ir nepieciešams, lai šajā jomā strādājošajiem būtu skaidri spēles noteikumi. Protams, būs arī sliktie spēlētāji, kas šo sistēmu izmantos savtīgās interesēs, tāpēc nepieciešams regulējums, kas klasificē šo jauno parādību," pauda eksperts.
FM pārstāve Astra Kaļāne norādīja, ka ministrijas ieskatā darījumiem ar kriptovalūtu Latvijā varētu piemērot kapitāla nodokli, kas patlaban noteikts 20% apmērā.
"Sliecamies domāt, ka tas varētu būt ienākums no kapitāla, kas tiek deklarēts brīdī, kad persona pārdod, piemēram, Bitcoin. Nodoklis tiktu maksāts brīdī, kad noticis darījums," pauda FM eksperte.
Arī VID pārstāve Rudzīte piekrita FM viedoklim, uzsverot, ka kriptovalūta būtu definējama kā kapitāla pieaugums, nevis prece.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns norādīja uz problēmu, ka kontroles dienestiem ir iespējams izsekot darījumus ar kriptovalūtu, bet bieži vien nevar izsekot tam, kas ir veicis šos darījumus. Viņš piebilda, ka ar kriptovalūtu saistīts arī terorisma finansēšanas risks, kā arī pastāv iespēja, ka ar kriptovalūtas starpniecību tiek radīta finanšu piramīda.
Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners atzina, ka patlaban Eiropas Centrālā banka uz virtuālo valūtu no makroekonomikas viedokļa raugās mierīgi, tāpat notiek teorētiskas diskusijas par digitālo valūtu, kas būtu centrālo banku izlaista nauda.
"Virtuālās valūtas riskus rada nevis regulējums, bet zināšanu trūkums. Šie instrumenti sabiedrībai ir jāskaidro un jāizplata zināšanas par tiem. Arī skaidrāks tiesiskais ietvars būtu ļoti svarīgs," pauda Kušners.
Saeimas komisija vienojās jautājumā par kriptovalūtas regulējumu sadarboties ar premjera izveidoto darba grupu. Tāpat šis jautājums tiks skatīts kādā no nākamajām Saeimas komisijas sēdēm.
oops
.
Mavrs