Nolemjam, ka intervija būs netālu no Rīgas centrālās stacijas kādā bārā, kas atrodas pagrabstāvā. Kristīne labi zina, par ko būs saruna, tāpēc jau tās sākumā nosauc savu kaišu nosaukumus. Ar darbu tieši saistītās slimības ir četras: vīrushepatīts C, vīrushepatīts B, anoģenitālās herpes un hlamīdijas. Viņa turpina strādāt. Kristīnei ļoti paveicies, ka viņai nav HIV.
Tiesa, Latvijā prostitūcijā nodarbināto sieviešu vidū parādījušās satraucošas tendences HIV izplatībā. Šī infekcija ir vairāk nekā piektdaļai šo sieviešu, atklāja biedrība Papardes zieds un Latvijas Infektoloģijas centrs nesen veiktā pētījumā. Tajā aptaujāja 117 prostitūcijā nodarbinātu sieviešu vecumā no 18 līdz 48 gadiem un vecākas. Viena no tām bija Kristīne. Viņa prostitūcijai pievērsusies pirms aptuveni pusotra gada. «Kā manējais (vīrs - aut.) iesēdās, tā viss. Es viena pati esmu palikusi ar bērnu,» saka Kristīne. Viņa saka - piespiedu kārtā neaizgāju, pati pēc savas vēlēšanās. Citu darbu neesot varējusi atrast.
Kā jūs atrodat klientus?
Ar svešiem es reti kad. Man ir pazīstamie. Ir paziņas, un ir paziņu paziņas. Nu, man ir tādas kā draudzenes. Piezvana, pasaka - tad un tad vajag sapucēties. Nav jau tā, ka uzreiz - uz sitiena jāskrien. Bet, ka, piemēram, rīt esi vajadzīga. Tam cilvēkam. (..) Vispirms kafejnīcā pasēžam, iedzeram mazliet, lai viņš atslābinātos. Vai, piemēram, kad sēžam pirtī, viņi jau arī uzreiz seksu negrib. Viņi grib papļāpāt, iedzert vinčiku. Ir bijis, ka vispār par vienu vakaru simts latus iedod. Pārsvarā mani izsauc tāpēc, ka viņiem patīk sapratne, parunāties. Citiem ir ģimene, sievas.
Uz ielas arī stāvat?
Nu nē, nē. Man pazīstamā stāv uz Lienes ielas. Pirmkārt, stāvēt uz ielas es baidos. Man pazīstamo pavisam vienkārši ievilka mašīnā un izvaroja četri cilvēki. Otrkārt, uz ielas katrai ir sava vieta, sava teritorija. Viņas dabū mazāk [naudas] nekā es. Man arī tad neprasa dokumentus.
Kādus dokumentus?
Ir klienti, kas prasa apliecinošu dokumentu, ka tu neesi slima.
Tā ir tā saucamā dzeltenā pase? Jums tāda ir vai nav?
Man nav. Jo esmu slima. Ir jābūt pilnīgi veselai, lai varētu strādāt. Citādi - es būšu vainīga...
Klienti tiešām to veselības zīmi prasa?
Jā, ir bijuši tādi gadījumi. Pārsvarā jau neprasa. Ja prasa - saku, nē, man nav. Taču arī prasa: vai tu esi vesela, vai tev nav tas HIV? Saku - nē, man nav sifiliss, man nav HIV, bet man ir problēmas ar aknām. Es godīgi pasaku - man ir C hepatīts. Parasti tad [klienti] saka - ā, nu viss ir skaidrs, C hepatīts katram otrajam ir. Es pasaku, ja prasa.
Bet ja neprasa?
Nu, ja neprasa, tad neprasa. (Smejas.) Ja viņu viss ustrajivajet (apmierina - krievu val.), kāpēc…
Vai jums nav bail, ka varat kādu inficēt?
Ir bail. Bet es jums teicu - ja prasa, es pasaku.
Kādreiz bijis, ka klients saka - ā, jums ir C hepatīts, tad nē, paldies, man jūsu pakalpojumus nevajadzēs?
Nē, ne reizi.
Kāpēc jūs vispār pārbaudījāties - iesaistījāties pētījumā?
Tāpēc, ka gribējās zināt. Analīzes ir ļoti dārgas. Par pētījumu uzzināju Dialogā [atbalsta centrs HIV skartajiem], šļirču apmaiņas punktā. Es zināju tikai par hepatītu C - ka man ir. To man atklāja pirms dažiem gadiem.
Kā jūs to varējāt iegūt?
Es jau domāju, ka no vīra. Viņš man ir narkomāns, bet viņu no bērnības zinu un kopš bērnības mīlu. Kad es biju stāvoklī, man pieprasīja visas pārbaudes, arī vai bērna tēvs ir ar kaut ko slims. Es godīgi pateicu - ar hepatītu C. Tad par to uzzināju.
Vai jūs kādu no atklātajām slimībām ārstējat?
C hepatītu var apārstēt. Es vienreiz par to interesējos. Toreiz mani nosvēra un pateica, ka man gadā sanāks maksāt apmēram pusotru tūkstoti latu. Nodomāju vēl pie sevis - jā, un kur es tādu naudu dabūšu? Tagad es vēl uzzinu, ka ir arī tas B [hepatīts], nezin no kurienes. Arī herpes vīruss. To izārstēt nevar. Hlamīdijas var. Sākusi vēl neesmu. Man ir nosūtījums [pie ārsta], bet neesmu vēl pierakstījusies, jo decembris viss ir pilns, teica, lai zvanu janvārī.
Tās pārējās slimības tad varētu būt iegūtas no klientiem?
Visdrīzāk. Kad es dzīvoju ar vīru, nekādu problēmu nebija. Viņš ir tīrīgs, viņam vienmēr bija sava šprice.
Vai nevar gadīties, ka cilvēki, kuriem ir HIV, arī vairāk izmanto prostitūtu pakalpojumus?
Nu, nezinu gan.
Bērnu aizvedāt pārbaudīt, vai nav C hepatīts?
Jā, viņš ir pārbaudīts, vesels. Par to es Dievam esmu pateicīga.
Pati jūs kādreiz arī špricējāt narkotikas?
Jā, ir bijis. Bet es vairs nešpricēju. (..) Uz narkotikām nosēdēju gadu. Sāka strutot roka, es varēju nomirt, varēju zaudēt roku. Tagad tikai šņaucu un arī ne bieži. Ja man piedāvā, vienu dorožku varu paņemt. Tīri lai atslābinātos, lai justos labi. Varu lietot reizi mēnesī vai trīs reizes mēnesī. Bet es jau pārsvarā iedzeru.
Dzirdēts, ka narkotikas tagad bieži labākajā gadījumā atjauc ar miltiem, sliktākajā - ar veļas pulveri. Par to nebaidāties?
Jā. Aizgāju vienreiz pie barigas, paņēmu nedaudz. Karoče, piezvanu draudzenei, sarunājam, ka mājās patusēsim, parunāsimies. Paldies Dievam, viņa paņēma uz pirksta nogaršot to mazo kaudzīti. Izrādījās - milti, konkrētie milti! Iedomājaties, ja es tos iešpricētu?
Vai draudzenes arī iesaistījāt pētījumā? Viņas vispār interesē savs veselības stāvoklis?
Es piedāvāju atnākt pārbaudīties, bet daudzas negribēja. Saka - man nevajag to zināt. Pāris manas draudzenes piekrita piedalīties. Viņām jau arī nav tās naudiņas analīzēm. Izrādījās, ka viena ir vesela, otrai ir tikai hlamīdijas. Nekas nopietns nebija. Jūs iedomājieties?
Cik izplatīta varētu būt narkotiku lietošana meitenēm?
Es nezinu nevienu, kura nelietotu. Uz Lienes ielas daudzas lieto. Arī uz Asara un Pērnavas ielas. Viņas pat par trīs latiem taisa minetu, narkotikām vajag. Uz ielas ir ļoti auksti, un viņas lieto.
Vai jūs zināt arī meitenes, kurām ir HIV?
Jā, zinu.
Viņas turpina strādāt?
Ar klientiem? (Piekrītoši pamāj ar galvu.)
Jums ir palaimējies - jums nav HIV, AIDS. Bet ko jums šī ziņa maina?
Jālieto prezervatīvi! (Saka skaļi un smejas.)
Kā īsti ir - jums ir jāpērk prezervatīvi vai arī klients pērk?
Nē, man ir ļoti daudz prezervatīvu. Es Dialogā tos ņemu. Es jau tagad sāku aizdomāties par to visu, jo vispār man jau pārsvarā patīk bez prezervatīva.
Kādas profesijas ir jūsu klientiem?
Es neinteresējos. Es pat negribu zināt. Es redzu - normāls, solīds cilvēks. To jau arī var pateikt, kad ir apģērbts. Arī pēc sarunas veida. Es, piemēram, jūtu cilvēku. Ja cilvēks ir normāls - okei, man pašai arī ir patīkami. Ir ļoti normāli, ir tādi pasisti. Ja jūtu, ka viņš nav adekvāts, es uzreiz eju prom.
Nav bijuši incidenti, kad nelaiž projām?
Ir bijis tā. Es toreiz vēl kopā ar vienu citu meiteni strādāju. Bet nav bijis tā, ka sistu vai tiešām ar varu ņemtu. Bet, ka nelaiž - «davai pasēžiet». Mums bija norunāts, ka uz divām stundām ņēma pirti, bet viņi gribēja uz piecām. Es viņiem teicu - atvainojos, man arī ir organisms. Viņi teica: nē, nelaidīsim. Nu bija kā bija. Bet izturējām mēs ar meiteni un normālu naudu saņēmām. Ne jau nodarbojāmies visu laiku, aizgājām papeldēties baseinā, pa pliko pirtiņā iegājām. Partnerus mainījām.
Narkotikas tad arī mēdz būt?
Jā, narkotikas, protams.
Klienti lieto vai ar jums arī dalās?
Nu mēs jau pašas arī dažreiz ņemam, lai to visu izturētu. Bet tas ir retos gadījumos. Daži [klienti] paši lieto. Ne jau, protams, heroīnu. Ekstazī, piemēram. Un, ja godīgi - ja tev dienā ir divi vīrieši, man jau neiztur tas viss.
Cik tad bieži jums sanāk strādāt?
Kā kuro reizi, nedēļā ir bijis desmit [klientu]. Ir bijis piecas reizes nedēļā.
Atceraties pirmo reizi ar klientu?
Dzērumā. Mēs kopā ar draudzenēm tusējāmies vienā dzīvoklī, man bija sekss ar vienu vīrieti. Es jau biju domājusi - tāpat. Bet viņš pēc tam man iedod naudu. Es biju šokā, man bija mute vaļā. Viņš saka - es zinu, ar ko tavas draudzenes nodarbojas. Man liekas, tie bija 20 lati. Pirmā reize jau bija kā bija, bet otrā aizgāja.
Vai jūs esat meklējusi citu darbu?
Jā, man ir visur CV. Smagumus es vispār nedrīkstu nest, man mugura ir čupā. Esmu strādājusi veikalā, bet mani palūdza aiziet. Es nevienā darbā nevaru noturēties. Vot, šis ir vienīgais darbs, kurā varu. (Smejas.)
Kādas jums attiecības ar ģimeni?
Ar māti viss okei, bet ar tēvu - sliktas. Mājās man dzīves nav - kaujamies. Neviens vispār nezina, ar ko es nodarbojos, mamma tikai nojauš.
Bet cik ilgi jūs domājat tā strādāt? Līdz četrdesmit gadiem?
Nu nezinu, līdz četrdesmit noteikti ne. Sadragās vēl visas iekšas. Kā tad tālāk?
Vīrs zina, ko jūs darāt, kamēr viņš sēž cietumā?
Nē. Un labāk arī, lai nezina. Jo, rupji sakot, viņš mani uzreiz nosistu.
Cik varat mēnesī nopelnīt?
Kā kuro reizi. Gadās pat 500. Bet tā - 250 latu mēnesī. Kad man ļoti vajag naudu, piemēram, bērnudārzam, es zvanu draudzenēm, lai viņas painteresējas, vai nevajag.
Sekojat līdzi notikumiem ziņās? Gājāt parakstīties par krievu valodu?
Par ko parakstīties? Es neko nezinu, pastāstiet.
Parakstīšanās bija par referenduma ierosināšanu, lai krievu valoda būtu otra valsts valoda.
Ko vēl ne. Es esmu pret. Latvija mums ir viena, un arī valoda - viena.
Kā mēs varētu jūs rakstā nosaukt?
Dēmona.
Es laikam biju iedomājusies parastāku vārdu.
(Skaļi smejas.) Nu labi - Kristīne.
Plašāk lasiet laikraksta Diena trešdienas numurā!