Patlaban tiek izstrādātas vairāki iespējamas Daugavas stadiona atjaunošanas stratēģijas, sacīja Martinsons, turpinot, ka tiek apskatīti trīs iespējamie varianti, kādā veidā varētu attīstīties Daugavas stadions.
Viens no variantiem paredz pilnīgi jaunu tribīņu izveidi, sporta manēžas un multifunkcionālās halles, kā arī komandas sporta spēļu halles izbūvi. Tāpat tiktu sakārtotas inženierkomunikācijas un uzlabota apkārtesošā infrastruktūra, piemēram, nobrauktuve no Deglava tilta. Otrs variants ir šī paša varianta neliela modifikācija. Proti, tajā netiktu izbūvētas jaunas tribīnes, un tā vietā tiktu uzlabotas un paplašinātas esošās. Kā norādīja Martinsons, otrajā gadījumā tribīņu labiekārtošana iekļautos attiecināmo izmaksu sarakstā, līdz ar to nebūtu nepieciešams papildu finansējums.
Trešais variants ir pavisam jauna stadiona izbūve. Tas nozīmē, ka stadions "tiktu pavirzīts" tālāk no dzelzceļa sliedēm, sacīja Martinsons. Starp jauno stadionu un sliedēm tiktu izvietotas jau minētās būves. Martinsons skaidroja, ka par šo ideju tiek karsti diskutēts, tomēr te joprojām pastāv "sāpīgais jautājums" par papildu finansējumu, kas būs nepieciešams, lai nojauktu esošo un uzbūvētu jaunu stadionu, ieskaitot arī tribīnes.
Pagaidām gan netiek atklāts, cik liels ir nepieciešamais papildu finansējums par tribīnēm, gan jaunam stadionam. To varēšot pateikt tad, kad tiks pabeigta stratēģiju izstrāde, kas ir paredzēts maija sākumā.
Kopā stadiona rekonstruēšanai būtu pieejami 47 miljoni eiro, no kuriem 40 miljoni būtu Eiropas struktūrfondu līdzekļi, bet septiņi miljoni būtu valsts līdzfinansējums. Šiem līdzekļiem jābūt apgūtiem līdz 2023.gadam, kas nozīmē, ka agrāk darbi pie stadiona rekonstrukcijas diez vai tiks pabeigti. Līdz 2018.gadam būtu jāapgūst 20% līdzekļu. Tas nozīmē, ka līdz tam laikam varētu tikt veikti nelieli labiekārtošanas darbi, piemēram, nojaukti grausti, kas atrodas stadiona teritorijā. Tomēr Martinsons pauda, ka gadījumā, ja tiktu izvēlēts realizēt otro variantu, kas paredz esošo tribīņu uzlabošanu, šo darbu gan varētu pagūt izdarīt līdz Latvijas simtgadei.
Piemērotāko variantu vasaras beigās izvēlēsies valdība.
Jau ziņots, ka līdz šī gada vidum plānots veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaistei Daugavas stadiona teritorijas attīstīšanai Rīgā.
Sagatavojot nepieciešamo normatīvo aktu bāzi līdz 2015.gada beigām, jau 2016.gadā plānota Eiropas Savienības finansēto projektu pieteikumu sagatavošana, kā arī tehnisko projektu izstrāde un saskaņošana, lai 2017.gadā varētu tikt uzsākti teritorijas revitalizācijas darbi, kas varētu noslēgties 2023.gadā. Kopējās teritorijas atjaunošanas izmaksas tiek paredzētas 47 miljonu eiro apmērā.
2014.gada nogalē tika pieņemta Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programma un 2015.gada februārī apstiprināts valdības rīcības plāns deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā paredz būtiskus ieguldījumus Daugavas stadiona teritorijas attīstībai.
Plānošanas periodā iecerēta teritorijas būtiska pārveidošana ar mērķi nodrošināt Grīziņkalnam piegulošo teritoriju revitalizāciju, izveidojot mūsdienu vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu infrastruktūru sporta un kultūras pasākumu norisei un sniedzot iespējas Latvijas iedzīvotājiem pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.
Teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai visaugstākajā kvalitātē nodrošinātu dziesmu un deju svētku norisi, ne tikai paplašinot skatītāju sēdvietu skaitu un palielinot komfortu, bet arī radot ērtus apstākļus deju svētku dalībniekiem.