Ministru prezidentam tieši pakļauto iestādi nolemts saukt par Pārresoru koordinācijas centru (PKC) un tajā strādās 15 cilvēki. Uz PKC pārdalīs astoņas jau esošas štata vietas no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts kancelejas, vēl septiņas darbavietas radīs no jauna.
Centra ierēdņu un darbinieku algas plānotas no 900 līdz 1700 latiem, bet kopējais PKC nākamā gada budžets ieplānots 294 193 latu apmērā. Kas būs PKC vadītājs, pagaidām nav zināms. Zināms vien, ka viņu meklēs piesaistot personāla atlases kompāniju. No 1.decembra līdz Jaunajam gadam PKC sagatavos visu darba uzsākšanai, bet ar janvāri tas sāks strādāt jau pilnvērtīgi.
Pirmais svarīgais uzdevums PKC būs sagatavot Nacionālo attīstības plānu un vēlāk uzraudzīt tā īstenošanu. Līdz šim darbs ar attīstības plānu bija uzticēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tieši vadoties pēc Nacionālā attīstības plāna jau pēc pāris gadiem sadalīs, kādiem mērķiem, kuros virzienos un cik daudz ieguldīt nākamā Eiropas Savienības fondu apguves perioda līdzekļus. Tie būs lēmumi, kas ietekmēs vairāk nekā divu miljardu latu sadalīšanu.
PKC būs tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. "Tā nebūs ministrijas līmenī, kaut arī PKC vadītājs piedalīsies valsts sekretāru sanāksmēs, bet loma pamatā ir koordinējoša un jebkurā gadījumā šo uzraudzību caur šo PKC varēs arī īstenot premjers, kurš var dot norādījumus ministrijām viena vai otra uzdevuma izpildei," raidījumam skaidroja premjers.
Centram uzticēs izstrādāt, īstenot un uzraudzīt reformas, lielos - desmit un divdesmit gadu valsts attīstības plānus, un arī īsāka termiņa uzdevumus, kā valdības rīcības plānu. Un tas apliecina, ka šis būs ļoti ietekmīgs centrs, ar tiesībām darboties visos virzienos.
Vai PKC necīkstēsies par ietekmi ar ministrijām un vai tā veidošana sevi būs attaisnojusi, varēs pateikt tikai pēc laika. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP) sākotnējo ieceri uzteica un norādīja uz nosacījumiem, kam būtu jāizpildās centra veiksmīgas darbības gadījumā. "Es to vērtēšu pēc tā, vai mēs pārskatāmā laika periodā un termiņos būsim spējīgi izstrādāt Nacionālo attīstības plānu, ko mēs lietojam kā Valsts pārvalde, kā valdība, kā galveno dokumentu, kuru mēs uztveram kā saistošu, kas ir saistīts ar budžetu un resursiem, kas nosaka fondu sadalījumu nākamajam periodam."
Iepriekšējā Nacionālā attīstības plāna rakstīšana kavējās, tādēļ tas kļuva par ne pārāk nozīmīgu dokumentu, kas bija pieskaņots būtībā jau sadalītai Eiropas naudai. Tagad ir iecere šo plānu padarīt par ietekmīgu dokumentu. To apliecina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), kura vadītajai ministrijai iepriekš bija uzticēta vadošā loma Nacionālā attīstības plāna izstrādē.
"Pats galvenais, ka mēs ne tikai uzrakstīsim skaistu papīru un noliksim plauktā, bet spēsim tam palikt apakšā struktūrfondu naudu, budžeta finansētās programmas nākamajam periodam - 2014.–2020.gadam, spēsim palikt tam palikt apakšā kaut vai klimata pārmaiņu finanšu instrumentus, respektīvi visus finanšu līdzekļus būs iespējams koncentrēt un vadīt, pamatojoties uz šo plānošanas dokumentu, nevis kaut kā atsevišķi un kaut kur citur," domā Sprūdžs.
Centrs varēs nospraust gan virzienus reģionu attīstībai, gan pētīt un uzraudzīt tādu vienmēr diskutablu tēmu, kā valsts energoresursu attīstīšana, gan vērtēt, kur vismērķtiecīgāk būs ieguldīt līdzekļus izglītības jomā.