Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Deputāti apgalvo, ka politiskā griba ļaut zinātniekiem pētīt VDK dokumentus esot; ekspertu domas dalās

Par spīti ilgstošajam "riņķa dancim" ap Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskās izpētes komisiju, Saeimas deputāti apgalvo, ka politiskā griba ļaut viņiem pētīt aģentu kartotēku esot. Tikmēr politikas vērotāju viedokļi par to, cik patiesa ir šī vēlme, dalās. Tā svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) raidījumam norādīja, ka tas katram politiķim ir jāvaicā individuāli, taču viņa pati vienmēr esot atbalstījusi attiecīgā likumprojekta virzību. Vairāki citi uzrunātie deputāti arī norādījuši, ka Saeimā redz politisko gribu.

“Es neredzu, ka būtu kaut kāda lielā pretestība šai gribā vai izteikta negriba,” tā komentēja Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (NA). Arī Vienotības deputāte Lolita Čigāne teica, ka redzot politisko gribu un arī virzienus, kādā veidā ir jāstrādā.

Politikas vērotāju viedokļi par to, vai Saeimā patiesi ir vēlme "čekas maisus" pētīt, dalās. Iepriekš pieņemtie lēmumi ir teātris sabiedrības priekšā un laika novilcināšana, uzskata politologs, SIA Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

"Tas, ko var redzēt -  viennozīmīgi politiskā griba viņus norakt - jo dziļāk, jo labāk, jo ilgāk, jo labāk. Tas bija ne tikai no Saeimas puses, bet no visas politiskās elites puses teātris pēc būtības. Jo ir zināms pieprasījums no sabiedrības puses, ka vajag atklāt šos maisus, bet šeit tiek darīts viss, lai novilktu to situāciju līdz tam brīdim, kad varbūt tie, kas ir maisos, izmirst vai nu tie, kurus ir skāruši tie, kas ir maisos, nomirtu,” komentēja Rajevskis.

Neoficiāli izskan, ka šoreiz jautājuma virzībai lielu pretestību izrāda tieši Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas glabā VDK dokumentus, jo bažījās, ka līdz ar kartotēku publiski taps zināmi cilvēku vārdi, ar kuriem birojs šobrīd sadarbojas. Tomēr politologs, Latvijas Universita'tes asociētais profesors Ivars Ījabs uzskata, ka paša biroja interesēs būtu jautājumu atrisināt.

“Satversmes aizsardzības birojs sargā to informāciju, kas ir tā rīcībā un noteikti arī ir ļoti sensitīva. Arī paša SAB interesēs būtu, lai šo jautājumu kaut kādā veidā atrisinātu un visu laiku tas čekas maisu jautājums nekarātos pār Latvijas sabiedrības galvām, un tajā 2018.gadā tiešām tas risinājums tiktu atrasts,” vērtēja Ījabs.

Taču raidījuma aptaujāto deputātu vidū nav vienprātības par to, vai jāgroza likums, lai atrisinātu vienu no pēdējā laikā skaļi apspriestajām problēmām un ļautu zinātniekiem brīvi piekļūt SAB pārziņā esošajiem dokumentiem.

Zinātnieku komisija uzskata, ka risinājums būtu Valsts arhīvam nodot “čekas maisus” vai pat paša SAB Totalitārisma dokumentēšanas centra pārraudzību. Komisijas piesaistītais eksperts Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns būtu pat gatavs Saeimai izlīdzēt un uzrakstīt attiecīgu likuma grozījumu projektu.

“Vispareizākais, kā tas ir izdarīts Lietuvā, Igaunijā - totalitārisma centru nodot valsts arhīva pakļautībā. Varētu pagaidām noteikt ierobežotas informācijas pieejamības statusu, lai tad mierīgi to varētu pētīt gan žurnālisti, gan visi, kas vēlas veikt pētījumus, un uz 2018.gadu jau pieņemt gala lēmumu, vai ir nepieciešams nopublicēt publiski to,” uzskata Stukāns.

Saeimas deputātes Ineses Laizānes (NA) vadītā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apņēmusies situāciju risināt un jau tuvākajā laikā izveidot darba grupu, kas pētīs iespējamos rīcības scenārijus. Nepieciešamības gadījumā tikšot virzīti arī likumu grozījumi. Darba grupas vadītāja varētu būt Čigāne.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece neredz vajadzību grozīt likumu, norādot, ka izšķiršanās par “čekas maisu” atvēršanu jau ir notikusi un mēģinājumi atkal grozīt likumu no jauna radītu liekas politiskās debates. “Pirmsšķietami šādi grozījumi nav vajadzīgi, bet ir vajadzīga labā griba, sadarbojoties SAB un pašai izpētes komisijai. Saeima ir pieņēmusi likumu par VDK kartotēkas izpēti, likums ir jāpilda,” tā uzskata Mūrniece.

Arī citi deputāti pauda, ka Saeima jau pirms diviem gadiem ir paudusi savu politisko gribu kopā ar zinātnieku skaidrojumiem vismaz daļēji “čekas maisus” atvērt un patlaban “bumba” ir SAB pusē.

“Šajā gadījumā varētu būt darīšana, kā dažkārt gadās, ka likuma burts nonāk pretim likuma garam. Un arī šajā gadījumā varbūt no SAB puses ir pārāk pieķērušies likuma burtam,” vērtēja Latkovskis.

Notiekošais liek uzdot jautājumu, vai Saeima, pieņemot lēmumu par komisijas izveidošanu, nesaprata, ka likums nebūs izpildāms, vai tīšām maldināja sabiedrību. Un joprojām paliek atklāts jautājums, cik kvalitatīvs būs vēsturnieku padoms valdībai, kādā apmērā publiskojami “čekas maisi”, ja viņi tajos pat nebūs ielūkojušies.

Patlaban likumā noteikts, ka pētnieku komisijai pēc izpētes veikšanas rekomendācijas par “čekas maisu” atvēršanu jāsniedz līdz 2018.gada jūnijam. Tomēr gala vārds par to, kā un cik lielā apmērā maisos esošā informācija publiskojama, piederētu valdībai

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas