DNB Latvijas barometrs: Tipisks latvietis ir strādīgs, bet ne mērķtiecīgs

Vienlaikus, domājot par to, kādas īpašības vajadzētu ieaudzināt jauniešos, visbiežāk uzsvērta mērķtiecība (56%), kas patlaban piemīt vien retajam latvietim (12%). Arī patstāvība, izlēmība, uzņēmīgums un drosme ir īpašības, ko šodienas Latvijas iedzīvotājs gribētu redzēt jaunajā paaudzē, vienlaikus norādot, ka pašreizējam "vidējam latvietim" tās diez ko nepiemīt.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode norāda: "Runājot par īpašībām, ko vajadzētu attīstīt bērnos, interesanti, ka visnepopulārākie no pozitīvajiem raksturojumiem izrādījušies ambiciozitāte un elastīgums. Zināmā mērā to var saistīt arī ar pētījuma rezultātiem par iedzīvotājiem svarīgajiem darbavietas izvēles kritērijiem: prognozējamam un stabilam darbam priekšroka tiek dota ievērojami biežāk nekā labām karjeras iespējām, ja tās saistītas ar saspringtu un grūti prognozējamu darbu. Arī runājot par atalgojumu, vairākums priekšroku dod stabilai regulārai algai, nevis lielākai mainīgai daļai (prēmijām, bonusiem)."

DNB Latvijas barometra aptaujātie arī lūgti novērtēt, cik lielā mērā piekrīt dažādiem politiķu izteikumiem par latviešiem (jāpiebilst, ka izteikumi tika piedāvāti vērtējumam, nenorādot, kurš politiķis ir katra izteikuma autors). Vislielāko atbalstu guvis Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedoklis, ka "mēs, latvieši, esam stipra tauta, mēs esam gudri, atjautīgi, strādīgi, mēs varam visu to, ko var arī citi" (66%). Tomēr iedzīvotāji lielā mērā piekrīt arī Sandras Kalnietes komentāram, ka "latvieši pārāk maz novērtē, ko paši ir spējuši izdarīt" (64%), un Māra Gaiļa izteikumam, ka "latvieši bieži mēdz vaimanāt bez pamata un uztraukties, kad kaut kas vēl tikai nočabējis" (63%). Zemāku iedzīvotāju atbalstu saņēmis Vairas Vīķes-Freibergas daudzinātais "Mēs esam stipri! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti!" (47%) un Viļa Krištopana teiciens "Tas ir tā, kā tajā grāmatā par Buratino - muļķu zemē rīts vēl nebija ausis, bet jau valdīja liela rosība" (40%).

Pētījuma respondentiem piedāvātas arī vairākas samērā tipiskas ar darbu vai izglītību saistītas izvēles, kuru rezultāti lielā mērā raksturo mūsu mentalitāti un domāšanas veidu. Vaicāti, kādu specialitāti ieteiktu apgūt saviem bērniem, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka ieteiktu tādu specialitāti, kura atvasei patīk un interesē (28%), kā arī tādu, kura varētu būt pieprasīta nākotnē (25%). Tikmēr specialitāti, kura ir populāra patlaban, ieteiktu mācīties tikai 1% aptaujāto. Interesanti, ka lielāki ienākumi kā specialitātes izvēles kritērijs nav starp biežāk minētajiem - to nozīmīgumu atzīmējuši tikai 11% aptaujāto. Turklāt salīdzinoši reti aptaujātie norādījuši, ka bērniem ieteiktu apgūt tādu specialitāti, kurā varēs strādāt arī ārpus Latvijas (4%). Jāpiebilst, ka 5% aptaujāto norāda - saviem bērniem neieteiktu, ko apgūt, uzticot šo izvēli atvasēm pašām.

Savukārt norādot savas izvēles kritērijus, ja būtu iespēja izvēlēties starp diviem vienādi apmaksātiem darba piedāvājumiem, vairums aptaujāto atzīmējuši, ka izvēlētos prognozējamu un stabilu darba vidi ar mazākām izaugsmes iespējām (59%), nevis labākas karjeras iespējas saspringtā un grūti prognozējamā darba vidē (28%).

Komentējot šos datus, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver: "Lai gan varētu domāt, ka šādas atbildes liecina par Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos riskēt, kas tādējādi norāda arī uz viņu kūtrumu, līdzīgi rezultāti iegūti arī citur, tostarp ASV, kas parasti tiek uzskatīta par riskus tolerējošu sabiedrību. Šeit, protams, varētu salīdzināt, tieši cik liels procents respondentu izvēlas mierīgāku un prognozējamāku darbu, bet kopumā šī ir vispārcilvēciska tendence - ne tikai Latvijai raksturīga."

Lūgti izvērtēt dažādus darba atalgojuma variantus, aptaujātie ņēmuši vērā principu "labāk zīle rokā, nekā mednis kokā" un izdarījuši izvēli par labu regulārai algai bez prēmijām vai citiem bonusiem (56%). Turpretī darbu, kurā tiek maksāta mazāka alga, bet atkarībā no darba rezultātiem tiek nodrošināti citi bonusi, izvēlētos 26% aptaujāto, bet darbu, kur periodiski tiek maksātas lielas prēmijas - vien 10% aptaujāto.

Pētījumā pievērsta uzmanība arī izvēles kritērijiem, kas saistīti ar iedzīvotāju migrāciju uz citām valstīm. Identificējot būtiskākos nosacījumus, kas respondentiem liktu pieņemt piedāvājumu uz ilgāku laiku doties dzīvot un strādāt ārpus Latvijas, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka viņi būtu gatavi pārcelties lielāku ienākumu dēļ (46%). Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa aptaujāto pārceltos uz ārzemēm labāku sadzīves apstākļu (29%) un pretimnākošākas sociālās politikas dēļ (26%). Tikmēr aptuveni trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka viņus nekas nevarētu motivēt aizbraukt (31%).

Vienlaikus, minot nozīmīgākos iemeslus, kas respondentus atturētu no aizbraukšanas, puse aptaujāto norādījuši nošķirtību no ģimenes un draugiem (50%), bet vairāk nekā trešdaļa aptaujāto nebrauktu prom, ja nezinātu attiecīgās valsts valodu (32%). Tikmēr nedaudz retāk aptaujātie norādījuši, ka nevēlētos justies kā viesstrādnieki (27%), kā arī viņus māc bažas par atrašanos nepazīstamā vidē (24%). Gandrīz ceturtā daļa aptaujāto gan atzīmējuši, ka nedotos dzīvot un strādāt ārpus Latvijas gluži vienkārši tāpēc, ka ir apmierināti ar dzīves apstākļiem un ienākumiem tepat (24%). Jāpiebilst, ka visretāk minētais palikšanas iemesls ir patriotiskas jūtas pret valsti (12%), kas liek domāt, ka izvēle - palikt vai aizbraukt - lielākoties tiek veikta ļoti racionālu apsvērumu iespaidā

DNB Latvijas barometrs, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.