Dombrovskis norādīja, ka koalīcija nolēmusi budžeta projektu virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Par atsevišķiem priekšlikumiem gan tiks debatēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Kā ziņots, valdība pirmdien ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus un ar tehniskiem precizējumiem virzīja likumprojektu Par valsts budžetu 2012.gadam izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Nākamā gada budžetam kopumā saņemti 230 priekšlikumi, un otrajā lasījumā Saeima budžetu izskatīs 15.decembrī. Valdība šodien veica vairākus tehniskus precizējumus, bet no iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstus guva tikai tie opozīcijas priekšlikumi, kas sakrita ar koalīcijas viedokli. Kopumā valdībā atbalstīti 69 priekšlikumi un kā alternatīvi izveidoti 28 Ministru kabineta priekšlikumi.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka kopumā budžetam tika iesniegti 30 Saeimas deputātu un frakciju priekšlikumi, kas paredzēja 173,7 miljonus latu papildu izdevumus, un šādu palielinājumu valdība nevar atļauties, jo šogad ir jāveic budžeta konsolidācija un jānodrošina starptautiskās aizdevumu programmas pabeigšana. Desmit priekšlikumos kā finansēšanas avots bija norādīta valsts parāda vadības izdevumu samazināšana 113,6 miljonu latu apmērā, bet četri priekšlikumi ir saistīti ar valsts budžeta deficīta palielināšanu 55,9 miljonu latu apmērā.
Izskatot priekšlikumus, valdība šodien gan radusi iespēju palielināt izdevumus atsevišķās pozīcijās par gandrīz 500 000 latu.
Nepalielinot plānotā valsts budžeta deficīta apmēru, valdība atbalstīja, ka no 2012.gada budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz nozaru ministriju budžetiem tiek veiktas vairākas pārdales. 236 000 latu novirzīti Valsts zemes dienestam (VZD) kadastra datu precizēšanai attiecībā uz dzīvojamo māju palīgēkām, VZD rīcībā esošo pilnās tehniskās inventarizācijas datu digitalizācijai un Zemesgrāmatu datu sinhronizācijai ar kadastra datiem.
Tāpat valdība atbalstīja Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus 12 800 latu apmērā, piešķirot dotāciju Latvijas Ārpolitikas institūtam un papildu finansējumu Satversmes tiesai publisko sēžu nodrošināšanai.
Saeimas deputātu divu iesniegto priekšlikumu vietā valdība atbalstīja alternatīvus priekšlikumus, proti, 5000 latu piešķirot Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, kā arī 5000 latu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai.
Papildus, izvērtējot ministru iesniegtos priekšlikumus, kā arī uzklausot Kultūras ministrijas viedokli, valdība lēma 282 000 latu piešķirt Kultūras ministrijai, ņemot vērā, ka 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, minēto summu pārdalot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu sagatavošanās darbus.
Lai gan debatēs par budžetu no ministriju puses izskanēja, ka papildu līdzekļus tās vēlētos saņemt nākamā gada budžeta grozījumu laikā, Vilks tā arī nesniedza skaidru atbildi, vai jau tagad ir jārēķinās, ka budžets būs jāgroza. Ministrs uzsvēra, ka budžeta grozījumi būs atkarīgi tikai no situācijas eirozonā. Nākamā gada budžets tiks grozīts tikai tad, ja Latvijas ekonomikā ies "ļoti labi" vai "ļoti slikti".
Patlaban valdība pārliecināta, ka izvirzītās budžeta prognozes piepildīsies.
2012.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,516 miljardi latu, bet izdevumi - 4,641 miljards latu. Salīdzinājumā ar 2011.gada budžeta plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums par 255,1 miljonu latu un izdevumu samazinājums 113,5 miljonu latu apmērā.
Valdība apņēmusies, ka budžeta deficīts, pēc ESA metodoloģijas, nākamgad nepārsniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012.gadā prognozēti 3,262 miljardi latu, un izdevumi plānoti 3,253 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2011.gada plānu, ir 93,2 miljoni latu jeb 2,8%, tajā skaitā izdevumu samazinājums 132,1 miljona latu apmērā paredzēts Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Par 38,9 miljoniem latu palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā desmit miljoni latu tiks novirzīti procentu izdevumiem, 11 miljoni latu - sociālajiem pabalstiem un 17,6 miljoni latu - subsīdijām un dotācijām.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,269 miljardu latu un 1,402 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011.gada plānu ir 20,5 miljoni latu jeb 1,4%.
Budžetā noteikts, ka pašvaldības nākamgad saņems 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu, bet valsts budžets - 20%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums būs 45 lati, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu - 70 lati mēnesī. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad paredzēts 210 694 805 latu apmērā, bet budžeta dotācija pašvaldībām likuma "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" normu izpildei paredzēts 15 491 371 lats.
2012.gada budžetā noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla var būt 6,2 miljardi latu, bet finanšu ministrs 2012.gadā varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 124 130 168 latu apmērā. Valsts budžeta likuma sagatavošanā izmantota Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze 14,440 miljardu latu apmērā.
Lai ievērotu fiskālos mērķus, valdība akceptējusi fiskālās konsolidācijas pasākumus 127 miljonu latu apmērā un vēlāk vēl papildu pasākumus 29,1 miljona latu apmērā, tādējādi kopējo iespējamo konsolidācijas apjomu plānojot 156,1 miljona latu apmērā. Konsolidācijas pasākumi gan vēl tiek saskaņoti ar aizdevējiem.