Ikgadējā ziņojumā Saeimā valdības vadītājs norāda, ka valdības īstenotā fiskālā disciplīna un ekonomikas konkurētspējas veicināšana devusi rezultātus - 2011.gadā iekšzemes kopprodukts audzis par 5,5%, kas ir trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), bet pašlaik jau otro ceturksni pēc kārtas Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika ES, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.
"Lai izaugsme turpinātos, turpmākās prioritātes ir ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, eksporta veicināšana, kā arī investīciju piesaiste," uzsver Dombrovskis. Ministru prezidents aicina izmantot Latvijas veiksmes faktoru - starptautiskās sabiedrības un finanšu tirgu uzticību, aktivizējot investīciju piesaisti un veicinot jaunu darba vietu radīšanu.
Fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai valdība noslēgusi starptautiskās aizdevuma programmu, kas palīdzēja pārvarēt finanšu krīzes smagāko posmu. Turpmāk atbildīga fiskālā politika Latvijai nepieciešama ne tikai, lai pievienotos eiro zonai, bet lai nodrošinātu stabilu izaugsmi un pasargātu no turpmākiem finanšu satricinājumiem. "Arī turpmāk būs rūpīgi un atbildīgi jāveic ikgadējo valsts budžetu izstrāde, sabalansējot vēlmes ar iespējām, kā arī nodrošinot pretciklisku fiskālo politiku atbilstoši Saeimā iesniegtajam Fiskālās disciplīnas likumam," ziņojumā saka Dombrovskis.
Ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai valdība samazinājusi administratīvo slogu uzņēmējiem un veikusi reformas. "Jāturpina cīņa ar ēnu ekonomiku un jāturpina īstenot pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai," saka Dombrovskis.
Valdības vadītājs uzsver uzsākto darbu demogrāfijas un tautas ataudzes veicināšanai - kā prioritāte izvirzīta bērnudārzu pieejamība pašvaldībās. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonu latu mērķdotācijām pirmsskolas pedagogu algām, kā arī plānots būvēt jaunus bērnudārzus, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. Jauno vecāku atbalstam plānots ieviest pensiju apdrošināšanas iemaksas no 100 latiem mēnesī, tādējādi dubultā palielināsies vecāku pensiju kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns līdz pusotra gada vecumam.
Kā nozīmīgu izaicinājumu nākotnē valdības vadītājs uzsver sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu. Jāturpina uzsāktās izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Mazinoties iedzīvotāju skaitam, būtiski, lai strādājošie var uzturēt pensionārus, tādējādi jāveicina darba dzīvē pavadīto gadu skaits. Valdības mērķis ir panākt, ka bezdarba līmenis valstī nepārsniedz 10%.
Tiesiskuma nodrošināšanā izstrādāti likumprojekti, kas paredz ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komerctiesiskās vides un ātrākai tiesu darbībai ieviestas videokonferences tiesās, kā arī pilnveidota Tiesu informatīvā sistēma. Stājies spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas samazinās ēnu ekonomikas apjomu.
Tāpat valdības vadītājs iezīmēs galvenās prioritātes tuvākajai nākotnei - turpināt stingru fiskālo disciplīnu, kas ir pamats stabilai izaugsme un sabiedrības labklājības pieaugumam, tūlītēji risinājumi Latgales reģiona attīstībai, Nacionālā attīstības plāna izstrāde, gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē un citi uzdevumi.
Pērn uzrunā Saeimai Dombrovskis uzsvēra, ka situācija valstī ir būtiski uzlabojusies. Premjers pirms gada akcentēja, ka ikgadējais ziņojums Saeimai ir viens no atskaites punktiem ne tikai viņam kā valdības vadītājam, bet arī visai valdībai un valsts pārvaldei kopumā par gada laikā paveikto, aizsākto un arī iecerēto, un kopš iepriekšējā ikgadējā ziņojuma 2010.gada martā situācija valstī ir būtiski uzlabojusies.
Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka ne vēlāk kā 1.martā Ministru prezidents iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem mēnešiem, viņš minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā.