Trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija analizēja vakar valdībā izskatīto Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas gaitu un rezultātiem.
DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis komisijā norādīja, ka potenciālo atļauju saņēmēju pārbaudes process ir jūtams slogs DP, jo tās kapacitāte samazinātā finansējuma dēļ nav bezizmēra. 2012.gadā DP pārbaudīja 2770 personas, 2013.gadā - 4196 personas, bet šogad līdz augustam - 3847 potenciālos atļauju saņēmējus.
Sākotnējo pārbaužu rezultāti neliecina par šo personu apdraudējumu valsts drošībai. Par to, ka šīs personas nerada apdraudējumu valsts drošībai, liecina informācija par pēdējiem diviem gadiem. Šajā laikā bijuši tikai seši gadījumi, kad DP atteikusi uzturēšanās atļauju. Iemesli ir bijuši visdažādākie, proti, personas bijušas saistītas ar organizēto noziedzību, krāpnieciskām darbībām un korupciju.
DP uzrauga arī tās personas, kuras jau ieguvušas termiņuzturēšanās atļaujas. Kopumā bijis tikai viens gadījums, kad atļaujas saņēmēja darbības bijušas tādas, lai viņu iekļautu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
DP pārbaudēs secinājusi, ka termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji ir turīgas personas, kas dažādu iemeslu dēļ vēlas iegūt uzturēšanos Latvijā. "Atsevišķām personām patīk, ka šeit ir sakārtots un ir Eiropa. Citām personām atļaujas ir vajadzīgas, lai ceļotu pa Eiropas valstīm, un tās praktiski neuzturas Latvijā," piebilda Ulmanis.
"No drošības iestāžu viedokļa ļoti vērtējams aspekts ir tas, ka pieaug atļaujas saņēmēju - Krievijas pilsoņu skaits. Šīs valsts pilsoņi individuāli valsts drošībai apdraudējumu nerada, bet, ņemot vērā Krievijas retoriku, ka tā ir gatava aizstāvēt savus pilsoņus arī ārvalstīs pie jebkuriem apstākļiem, šāds apstāklis var paaugstināt apdraudējuma risku," uzsvēra Ulmanis.
Kā ziņots, lai saņemtu Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, nerezidenti no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.jūlijam mūsu valstī ieguldījuši 1,017 miljardus eiro, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā ziņojumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas gaitu un rezultātiem, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.
Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši 41 valsts pilsoņi. Atļaujas galvenokārt ir piesaistījušas investorus no bijušajām padomju republikām, jo 90% no visām atļaujām ir pieprasījuši šo valstu investori. Ārpus bijušās padomju teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Izraēlas un ASV. Sākot no 2013.gada, straujš atļauju pieprasījumu pieaugums vērojams no Ķīnas valstspiederīgo puses. Šī austrumu valsts kļuvusi par otro nozīmīgāko investoru izcelsmes valsti pēc Krievijas.
IeM ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka kopš 2010.gada atļaujas pieprasījuši 8728 investori un viņu ģimenes locekļi no Krievijas, bet 925 ir no Ķīnas.
No paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem saņemtais pieteikumu skaits veido 1,17% no kopējā saņemto pieteikumu skaita.
Ziņojumā secināts, ka ienākušie naudas līdzekļi ir veicinājuši ekonomisko aktivitāti un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā.
IeM uzsver, ka atkārtoti jāpievērš uzmanība tam, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušajām padomju teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas kā "krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgas sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās".
Tāpat saglabājas arī riska faktors, ka tad, ja ārzemnieki ar vienotu etnisko izcelsmi, piemēram, ķīnieši, iegādājas nekustamos īpašumus vienā teritorijā, nākotnē var izveidoties situācija, ka var parādīties etnisko konfliktu risks, teikts ziņojumā.