Līdzekļu ekonomijas nolūkos gan nolemts nesekot Ungārijas piemēram, kas plāno aizžogot visu ārējo Eiropas Savienības robežu. Latvijā tas tikšot darīts tikai robežas riskantākajos posmos.
Ideja par žoga būvēšanu uz robežas nav jauna. Par plāniem trešdaļu savas sauszemes robežas ar Krieviju apjozt ar dzeloņstiepļu barjeru paziņoja Igaunija. Pilnībā bloķēt robežu ar Serbiju cenšas Ungārija, kas atrodas imigrantu krīzes epicentrā.
Tāpat arī Latvijā šogad aizturēti jau 300 nelegālie robežas šķērsotāji, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn visa gada laikā. Lai stātos pretī jaunajam izaicinājumam, arī Latvija nolēmusi būvēt dzeloņstiepļu žogu, kas ekonomisku apsvērumu dēļ nebūs pats garākais vai augstākais, vēstīja TV3 Ziņas.
Šodien noslēgta vienošanās ar konkursā uzvarējušo būvkompāniju Igate, kas jau tuvākajā laika uzsāks trīs robežas posmu labiekārtošanas darbus.
Visai robežai jābūt sakārtotai līdz 2019. gadam. Pirmos žogus varēs pamanīt pie Grebņevas un Terehovas robežpunktiem.
Vienlaikus ir apzināti arī zaļās robežas riskantākie posmi, kur žogs dos robežsargiem laiku reaģēt. Tas gan nebūšot galvenais šķērslis imigrantiem. Tāpat uz robežas paredzēts izvietot sensorus un izbūvēt patruļu takas.