Politiķis norādīja, ka valdības sēdē būs redzama Zemkopības ministrijas nostāja, Ārlietu ministrijas nostāja un valdības kopējā nostāja, un ka šīs nostājas par tālāko rīcību nav pilnībā vienādas.
Dūklavs vērsa uzmanību, ka vēl ir cerības uz diplomātiskiem risinājumiem ar augsta līmeņa Eiropas Savienības pārstāvju piedalīšanos.
Latvijas valdībai ir jāieņem ļoti aktīva pozīcija Norvēģijā aizturētā Latvijas krabju zvejas kuģa lietā un jāpieņem lēmums vērsties starptautiskā tiesā pret Norvēģiju, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (Vienotība).
Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Patlaban Norvēģija Latvijas uzņēmumam noteikusi 180 000 eiro lielu naudas sodu, taču kuģa aresta dēļ katru dienu rodoties 6800 eiro lieli zaudējumi piespiedu dīkstāves dēļ.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015.gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.
Kinnis
Zemnieks
Umlauts