Parakstot sadarbības memorandu, dzērienu ražotāji apņēmās ne tikai finansiāli atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, bet nodrošināt arī tās darbību, ievērojot sistēmas darbības pamatprincipus, tostarp centralizētu darbību, bezpeļņas principu, kas paredz visus ieņēmumus reinvestēt sistēmas attīstībā.
Tāpat dzērienu ražotāji apņēmās uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem. "Bez mazumtirgotājiem [depozīta sistēmu] ieviest tikai ražotājiem nebūtu pareizi, jo tirgotāji iepakojumā pārdod vienreizējās dzērienu pudeles, viņi ir importētāji, tāpēc šim segmentam arī jābūt pārklātam," sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa uzsvēra, ka depozīta sistēma ir vienīgais līdz šim pierādītais veids, kas ļauj sasniegt Eiropas Savienības (ES) uzstādītos iepakojuma savākšanas mērķus. Tostarp ES Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas noteikto, ka līdz 2025. gadam ES dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77%, bet līdz 2029. gadam - 90% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu ar vāciņiem.
Šure atgādināja, ka, nesaniedzot iepriekš minētos mērķus, Latvijai draud ES soda sankcijas 90-100 miljonu apmērā.
Viņa uzsvēra, ka salīdzinājumā ar citām, alternatīvām vai paralēlām sistēmām, depozīta sistēmas priekšrocības ir iedzīvotāju finansiālā motivācija. "Parakstot šo memorandu, nozare apņemas strādāt un veidot sadarbību ar lēmumpieņēmējiem un mazumtirgotājiem, lai ieviestu efektīvu un neatkarīgu iepakojuma depozīta sistēmu," uzsvēra Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.
Šure atgādināja, ka depozīta sistēma ir ieviesta desmit Eiropas valstīs, bet to plāno ieviest arī citas valstīs, piemēram, līdz 2020. gadam sistēmu plāno ieviest Malta, līdz 2022. gadam - Portugāle, Rumānija un Slovākija. Šī sistēma ir pārbaudīta valstīs, kuras uzskata par vides aizsardzības līderēm, tostarp tā sekmīgi darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē, Nīderlandē, Vācijā.
Pēc viņas teiktā, depozīta sistēmas ieviešanas mērķis Latvijā ir padarīt esošo atkritumu apsaimniekošanas nozari efektīvāku un pārredzamāku, uzlabojot tās rezultātus visbiežāk iegādāto iepakojumu pārstrādē. Dzērienu ražotāju ieskatā esošā apsaimniekošanas sistēma nespēj nodrošināt ražotāju iepakojuma savākšanu.
Memoranda parakstīšanas pasākumā Latvijas valsts mežu Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs norādīja, ka diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu noritējušas ilgi, lai gan šādas sistēmas ieviešana viennozīmīgi ir atbalstāma.
Viņš norādīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka depozīta sistēma ir efektīva tieši dabā nonākušo un atrasto pudeļu un skārdeņu apmēra samazināšanai - ik gadu no valsts mežos savāktā atkritumu apmēra tilpuma 70% atkritumu veido tukšas PET pudeles un skārdenes. Tikmēr mežos atrodami tikai 10% stikla pudeļu, jo lielāko daļu iedzīvotāji nodod, saņemot par tām nelielu atlīdzību.
Jau ziņots, ka šajā sasaukumā parlaments turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.