Ebreju kopiena vēlas, lai tās zaudētie īpašumi tiek kompensēti ar naudu vai citu īpašumu ierādīšanu

Tāpēc viņš uzskata, ka īpašumiem ir jāpaliek to cilvēku valdījumā, kuriem tie šodien pieder.Kopējā kompensācijas summa būšot mazāka par 32 miljoniem latu, jo ebreju kopiena ir pieņēmusi lēmumu, ka neprasīs kompensēt tos īpašumu, kuri piederēja fiziskām personām un uz kuriem nav mantinieku, sacīja Kajems.Šo jautājumu atklātā procesā būtu iespējams atrisināt pusgada laikā, pieļāva Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks.Viņš norādīja, ka ir dažādi veidi, kā atrisināt šo lietu, un valstsvīriem ir jāpieņem lēmums, kā rīkoties šajā situācijā. Piemēram, Lietuvā esot izmaksātas naudas kompensācijas.Kā ziņots, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis iepriekš uzsvēra, ka RP ir noskaņota risināt šo jautājumu, taču uzskata, kas nav vēlams to sasteigt. Ar ebreju organizācijām būs jāapspriež vairāki jautājumi, tostarp īpašumu saraksts, kā arī jautājums par to, kas ar konkrētajiem objektiem pašlaik notiek. Atkarībā no īpašumu situācijas varētu būt iespējams izvēlēties vairākus ceļus, kā risināt šo jautājumu, piemēram, ar īpašumu atdošanu vai naudas kompensācijām, skaidroja politiķis."Vienotība" ar ebreju organizācijām īpašumu jautājumu, visticamāk, varētu pārrunāt rudenī, taču risinājums, visdrīzāk, netiks rasts tuvāko mēnešu laikā, aģentūrai LETA iepriekš sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.Neatkarīgajiem deputātiem un nacionālai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir vienots viedoklis, ka saistībā ar ebreju īpašumu jautājumu denacionalizācijas process ir noslēdzies, taču politiķi neizslēdz iespēju runāt ar ebreju organizācijām. Tā aģentūrai LETA sacīja TB/LNNK līderis Raivis Dzintars un neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa.Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu ir izņēmusi no savas darba kārtības un uzskata, ka tas ir risināms politiskas diskusijas veidā Saeimā.