Ārlietu ministrijas Preses centrs aģentūru BNS informēja, ka tiesa vienbalsīgi konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu saistībā ar Valentīnas Beieres ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, lai veiktu ar Saldus rajona tiesas 2002.gada 2.maija lēmumu norīkoto stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi pret viņu ierosinātā kriminālprocesa ietvaros.
Pārējās iesniedzējas sūdzības tika noraidītas kā nepamatotas vai iesniegtas ārpus noteiktā termiņa.
Sieviete kopumā lūdza tiesu atlīdzināt viņai radušos morālo kaitējumu 285 000 eiro apmērā. Tiesa daļēji apmierināja iesniedzējas prasību par morālā kaitējuma atlīdzību.
Abām pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai tiesas lielajā palātā. Tiesnešu kolēģijā var pieņemt lietu izskatīšanai lielajā palātā vai arī to noraidīt.
2001.gada novembrī Saldus rajona tiesā vērsās Novadnieku pagasta padomes izpilddirektore, lūdzot ierosināt krimināllietu pret Beieri par goda aizskaršanu un neslavas celšanu.
Sūdzībā minēts, ka ilgākā laikā savos iesniegumos pagasta padomei un citām valsts institūcijām Beiere kopā ar vīru nepamatoti apmeloja padomes izpilddirektori un aizskāra tās godu un cieņu. Pāris dienu vēlāk ar Saldus rajona tiesas lēmumu tika ierosināta krimināllieta par valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu.
Uzskatot, ka viņa, iespējams, nav apzinājusies savas rīcības sekas, policijas inspektors noteica iesniedzējai veikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi.
2002.gadā Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā sievietei veikta ambulatorā tiesu psihiatriskā ekspertīze, kurā ārsti secināja, ka precīzi novērtēt viņas diagnozi ambulatoros apstākļos nav iespējams, kā dēļ Beierei noteikta stacionāra ekspertīze.
Tad Saldus rajona prokuratūras prokurore norīkoja sievietei stacionāro ekspertīzi un lūdza Saldus rajona tiesu pieņemt lēmumu par iesniedzējas ievietošanu psihiatrijas centrā minētās ekspertīzes veikšanai.
Saldus rajona tiesa pieņēma lēmumu par iesniedzējas ievietošanu piespiedu kārtā Rīgas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
Lēmumā bija norādīts, ka sieviete ir atteikusies labprātīgi uzturēties stacionārā medicīniskā iestādē, sīkāk gan to nepaskaidrojot.
Stacionārā ekspertīze liecināja, ka Beiere nevarēja apzināties savu darbību un vadīt to un attiecībā uz viņai inkriminēto nodarījumu uzskatāma par nepieskaitāmu. Un Saldus rajona prokurore izbeidza ierosināto krimināllietu.
Beiere vērsās ar civilprasību tiesā par atlīdzības piedziņu no psihiatrijas centra par aizskarto personisko brīvību, godu un cieņu.
Tiesvedība civilprasības lietā viņai nebija veiksmīga.
Beiere ar to nesamierinājās un vērsās ECT, kur sūdzējās, ka viņas ievietošanas psihiatriskajā slimnīcā bija pretrunā konvencijas prasībām, jo tā bija nepamatota un nelikumīga.
Viņa arī sūdzējās, ka viņai nebija nodrošinātas tiesības uz brīvības atņemšanas efektīvu kontroli tiesā.