Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.
2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība Vanpro un Nordserviss iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.
Kopējā iepirkumu, kas figurē KNAB kriminālprocesā, summa esot 4,2 miljoni eiro, ieskaitot PVN.
Pirmais līgums ar Modus būve par darbiem poļu ģimnāzijā noslēgts vēl 2016.gadā, kad pilsētas mērs bija Jānis Lāčplēsis (Latgales partija), taču ar viņu aģentūrai LETA otrdien nav izdevies sazināties.
Savukārt domes deputāts un bijušais domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S), lūgts komentēt situāciju, klāstīja, ka viņa politiskais spēks nevienu no līgumiem ar būvnieku nav atbalstījis.
Modus būves īpašnieki ir Jānis Sprūga - 60%, Ainārs Butkus un Jurijs Malahvejs - pa 20%. Pērn uzņēmums strādājis ar aptuveni 11 000 eiro peļņu un 3,5 miljonu eiro apgrozījumu. Gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bijis līdzīgs, bet peļņa - ap 38 000 eiro. KNAB datubāze liecina, ka Sprūga savulaik Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 5000 latu jeb ap 7 100 eiro.
Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotajai informācijai, Modus būve šogad atzīta par uzvarētāju arī 2,1 miljonu eiro vērtā iepirkumā par Piejūras internātpamatskolas ēkas un pieguļošās teritorijas pārbūve Siguļos, Carnikavas novadā. Tāpat būvnieks īstenojis telpu pielāgošanu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Kurzemes rajona prokuratūras darba nodrošināšanai Kalnciema ielā 14, Rīgā, un šajā gadījumā līguma summa ar VAS Valsts nekustamie īpašumi bijusi 1,4 miljoni eiro, neieskaitot PVN.
Ar Modus būve pārstāvjiem aģentūrai LETA neizdevās sazināties, jo viens no uzņēmuma mājaslapā norādītajiem numuriem bija atslēgts, bet otru neizdevās sazvanīt.
Jau vēstīts, ka KNAB šodien lietā par par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu aizturējis bijušo Daugavpils mēru Eigimu. Septembrī KNAB sācis kriminālprocesu par to, ka Daugavpils pilsētas domes amatpersona pieprasījusi kukuli 10 000 eiro apmērā no fiziskas personas saistībā ar Daugavpils pilsētas domes veiktajām iepirkumu procedūrām būvniecības jomā. Patlaban aizturētas divas personas un birojs šajā lietā šodien veic procesuālās darbības Daugavpils domē.
Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Ja persona tiek atzīta par aizdomās turēto un ir nepieciešams, tad izmeklētājs var piemērot drošības līdzekli. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma piemēro tiesa. KNAB pieteikumus par apcietinājuma sankcijas piemērošanu parasti vērtē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka šajā tiesā KNAB ierosinājums patlaban nav saņemts. Tāpat pieteikums par apcietinājuma piemērošanu pašlaik nav saņemts Daugavpils tiesā.
Izmeklēšanas interesēs detalizētu informāciju par kriminālprocesu birojs patlaban nevar sniegt. Tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu, KNAB sniegs papildu ziņas un skaidrojumu.
Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Eigima partijas biedrs Igors Prelatovs ("Mūsu partija") aģentūrai LETA apgalvoja, ka viņš ir ticies ar KNAB darbiniekiem, kuri atbraukuši "apsveikt Ziemassvētkos", un parakstījis dokumentus par informācijas neizpaušanu, taču viņš nezinot, kas notiek Eigima bijušajā kabinetā. Pašam Prelatovam saistības ar kriminālprocesu neesot.
Pašu Eigimu domē Prelatovs šodien nav saticis. Arī cits avots domē aģentūrai LETA pauda, ka bijušo mēru domē nav redzējis, taču pie ēkas stāvot viņa automašīna.
KNAB atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina nav pierādīta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajā amatpersonas ieņēmumu deklarācijā Eigims 2017.gadā deklarējis 517 312 eiro parādsaistības un 1 433 664 eiro izsniegtos aizdevumus.
Pērn bijušais Daugavpils mērs nopelnījis 34 468 eiro. Par darbu Saeimā viņš saņēmis 18 796 eiro, Daugavpils domē - 12 163 eiro, bet Daugavpils Olimpiskajā centrā - 3509 eiro.
Eigimam lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, īpašumā - divi dzīvokļi Daugavpilī, 1998.gada izlaiduma vieglā automašīna "Plimouth", divas piekabes-autovedēji, 1980.gada izlaiduma motorlaiva "Yamaha", 1996.gada izlaiduma ūdens motocikls "Yamaha", divas airu laivas un autopiekabe.
Tāpat Eigimam pieder 100 kapitāla daļas 15 650 eiro vērtībā hokeja klubā "Stalkers", 23,97 kapitāla daļas 68 227 eiro vērtībā "Ķīmiskās šķiedras rūpnīcā", tikpat kapitāla daļu tādā pašā vērtībā AS "Stalkers D", 50 kapitāla daļas 1423 eiro vērtībā SIA "Steamhammer", 51 kapitāldaļa SIA "VK Alfa" un 23335 kapitāldaļas 23 335 eiro vērtībā SIA "Sadzīves centrs "Kristāls".
Eigims 2000. un 2001.gadā figurēja Latvijas 100 miljonāru sarakstā.
Eigims bijis Daugavpils mērs trīs reizes - no 2001.gada 27.marta līdz 2003.gada 10.aprīlim, no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 24.septembrim un no 2017.gada 2.septembra līdz 2018.gada 22.novembrim. Eigims vairākas reizes ir ticis gāzts no mēra amata. Aģentūra LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka 2003.gadā Eigims no amata tik gāzts saistībā ar pārmetumiem par konstatētiem finanšu pārkāpumiem. Savukārt šī gada novembrī Eigims amatu zaudēja pēc negaidīta domes deputātu balsojuma.
Savas politiskās karjeras laikā Eigims ticis ievēlēts 10., 11.un 12.Saeimā.
2 miljonus vērtiem līgumiem