Aptaujā, kas tika veikta visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, aptaujājot gandrīz 29 000 iedzīvotāju, tika secināts, ka visvairāk šādu viedokli atbalsta Grieķijas iedzīvotāji - 80%. Uzreiz aiz Grieķijas seko Slovēnija, kur tā domā 77% iedzīvotāju, un Francija, kur apstiprinoši atbildējuši 75% respondentu.
Lietuvā globalizācijas negatīvo ietekmi saskata 57%, bet Igaunijā - 55% aptaujāto. Visvairāk šādam apgalvojumam nepiekrīt Zviedrijas iedzīvotāji - 41% respondentu nav piekrituši, ka globalizācija veicina nevienlīdzību. Kopumā ES dalībvalstīs 63% uzskata, ka globalizācija veicina nevienlīdzību.
Tikai 40% aptaujāto Latvijā atbildējuši, ka ES aizsargā savus pilsoņus no globalizācijas negatīvajiem efektiem, bet 48% šādam apgalvojumam nepiekrīt. Skeptiskāki ir Igaunijas iedzīvotāji, no kuriem tikai 38% aptaujāto uzskata, ka ES aizsargā savus pilsoņus, bet vispozitīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji, no kuriem 52% domā, ka ES aizsargā savus pilsoņus no globalizācijas negatīvajiem efektiem.
Visvairāk šo viedokli atbalsta Maltā un Īrijā, bet vismazāk - Francijā un Grieķijā. Tikmēr vidēji ES nav lielas vienprātības, jo 45% ES dalībvalstu pilsoņi atbildējuši, ka ES aizsargā savus pilsoņus, bet 43% uzskata, ka ES savus pilsoņus no šiem efektiem neaizsargā.
Aptaujā arī secināts, ka 59% ES dalībvalstu pilsoņu uzskata, ka ES ir pietiekama vara un rīki, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses globālajā ekonomikā. Latvijā šādi uzskata 57%, Lietuvā - 71%, bet Igaunijā - 51% aptaujāto.
Visskeptiskākie ir Francijas un Lielbritānijas iedzīvotāji, kur attiecīgi tikai 45% un 50% respondentu uzskata, ka ES ir visas nepieciešamās spējas, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses globālajā ekonomikā. Tikmēr pozitīvākie ir Portugāles un Bulgārijas iedzīvotāji, attiecīgi 78% un 72% respondentu uzskata, ka ES spēj aizsargāt savas ekonomiskās intereses.
Brīvo tirgu Latvijā pozitīvi uztver 71% aptaujāto, bet Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir augstāks - attiecīgi 82% un 81%. Turpretim visnegatīvāk Brīvo tirgu uztver respondenti Grieķijā, Kiprā un Francijā.
Tikmēr termins solidaritāte visnegatīvākās emocijas izraisa tieši Latvijā - vien 58% aptaujāto šo terminu novērtējuši kā pozitīvu, kas ir zemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm. Savukārt Igaunijā un Lietuvā pozitīvi šo terminu novērtējuši attiecīgi 77% un 84% respondentu. Kopumā ES terminu solidaritāte pozitīvi novērtējuši 79% aptaujāto.
Atvainojiet,