Eirobarometrs: Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc sociālā atstumtība un nabadzība, visu ES - klimata pārmaiņas

27% par vēlamajām EP darba prioritātēm minējuši ekonomikas izaugsmes un investīciju veicināšanu, 25% - patērētāju tiesības un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Latvijā vides jautājumus kā svarīgākos minēja 15% aptaujāto iedzīvotāju, un tas ir otrais zemākais rādītājs ES pēc Bulgārijas, kur vides jautājumus kā svarīgus norādīja 14% aptaujāto.

Oktobrī veiktajā EP Eirobarometra rudens aptaujā iedzīvotājiem vaicāja par vēlamajām EP darba prioritātēm. Pirmo reizi visbiežāk minētā atbilde visā ES ir cīņa ar klimata pārmaiņām - 32%, tai seko cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību - 31%, terorisma apkarošana - 24%, kā arī bezdarba mazināšana - 24%.

Vaicāti par vissvarīgākajām vides problēmām, aptaujātie visā Eiropā visbiežāk nosauca klimata pārmaiņas - 52%, gaisa piesārņojumu - 35%, jūras piesārņojumu - 31%, atmežošanu un atkritumu daudzuma palielināšanos - abus 28% aptaujātie.

Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem turpretī visvairāk raižu sagādā atkritumu daudzuma palielināšanās -48%, sadzīves un komunālo atkritumu apsaimniekošana -31% un klimata pārmaiņas - 31%. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka seši no desmit eiropiešiem ir pārliecināti par jauniešu protestu ietekmi uz klimata politiku savas valsts un Eiropas līmenī.

Aicināti nosaukt vērtības, kuras būtu jāaizstāv EP, aptaujātie kā Eiropā, tā arī Latvijā visbiežāk minēja cilvēktiesību aizsardzību visā pasaulē - attiecīgi 48% un 55%. Vārda brīvību minēja 38% aptaujāto visā ES un 40% respondentu Latvijā. Tāpat 38% visas ES pilsoņu uzskata, ka jāaizstāv vīriešu un sieviešu vienlīdzība, bet Latvijā tā domā 16% aptaujāto.

59% eiropiešu savas valsts dalību ES uzskata par labu lietu, arī Latvijā tā atbildējuši 59% respondentu, turklāt aizvien vairāk cilvēku vēlas nozīmīgāku vienīgās tieši ievēlētās ES institūcijas - EP - ietekmi. Latvijā tā domājošo īpatsvars kopš pavasara pieaudzis par 13 procentpunktiem un tagad sasniedz 69%.

Kā visā Eiropā, tā arī Latvijā uzlabojies EP tēls iedzīvotāju acīs: kaut gan visbiežāk cilvēki norādījuši, ka tas ir neitrāls - ES tā atbildējuši 46% respondentu, bet Latvijā 60% aptaujāto. ES 33% aptaujāto un 29% respondentu Latvijā sacījuši, ka tas ir pozitīvs. Gada laikā pozitīvo atbilžu īpatsvars Latvijā pieaudzis par sešiem procentpunktiem.

Kā ziņots, EP vēlēšanas visā ES, tai skaitā - Latvijā, notika šā gada maijā. Latvijas vēlētājus pārstāv 8 deputāti. Šoreiz EP vēlēšanās piedalījās 33,5% balsstiesīgo, kas ir par 3,3 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā.