EK projekts izsaucis jau tūlītēju kritiku no Lielbritānijas puses. EK piedāvāto tēriņu apjomu laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, kas sasniegtu triljonu eiro, Daunigstrītas pārstāvis nosaucis par "nereālistisku".
Lielbritānija iebildīs arī pret jauniem ES nodokļiem, kas, pēc Londonas domām, uzliks papildus slogu uzņēmumiem un sagraus ES konkurētspēju.
EK prezidenta Žozē Manuels Barrozu izklāstīto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt ES iespēju tieši iekasēt pašai savus nodokļus, samazinot bloka institūciju līdzšinējo atkarību no dalībvalstu finansējuma.
ES nepieciešams "inovatīvs budžets", kurā "katrs iztērētais eiro sasniedz savu mērķi", norādīja Barrozu, iepazīstinot ar budžeta plānu nākamajiem septiņiem gadiem, kura kopapjoms saskaņā ar EK ieceri būs 1,025 triljoni eiro.
Saskaņā ar EK projektu ES tiešie ieņēmumi, kas tiktu iekasēti, pateicoties jaunajam ES PVN un finanšu transakciju nodoklim, gadā sasniegtu 30 miljardus eiro un segtu vairāk nekā 40% no kopējā ES budžeta, pavēstīja budžeta komisārs Janušs Levandovskis.
Tādējādi dalībvalstu iemaksas, kas šobrīd sedz 76% no kopējiem ES tēriņiem, samazinātos aptuveni par trešdaļu.
Atlikumu sedz uz ES ārējām robežām iekasētie muitas nodokļi, daļa no dalībvalstu PVN ieņēmumiem un ES civildienesta ierēdņu maksātie nodokļi.
EK piedāvātais ES PVN, sākot ar 2014.gadu, viena procentpunkta apjomā tiktu iekasēts visās dalībvalstīs un tieši pārskaitīts ES.
Lai palielinātu ES iespēju piepildīt savu kasi, EK piedāvā ieviest arī tā saukto Tobina nodokli, ar kuru tiktu apliktas Eiropā veiktās finanšu transakcijas. Sagaidāms, ka pret to iebildīs gan Lielbritānija, gan Francija, gan Vācija, kuras dotu priekšroku šāda nodokļa ieviešanai globālā mērogā.
"Mūsuprāt, tas būtu jādara globālā līmenī," atzina kāds britu diplomāts.
Paredzams, ka stīvēšanās ap nākamo budžetu turpināsies vēl līdz 2012.gadam un ka savu vārdu šajā jautājumā vēlēsies teikt arī Eiropas Parlaments (EP).
Salīdzinājumā ar pašreizējo budžeta periodu (2007-2013.gadam) EK piedāvā tēriņus palielināt par pieciem procentiem, un domājams, ka tas izsauks asu kritiku no dalībvalstu puses, jo tās pretēji Briseles apetītei spiestas savus izdevumus krasi samazināt.
Tikmēr Barrozu, paziņojot par ES izdevumu prioritāšu maiņu, norādīja, ka "visas valdības vēlas, lai Eiropa darītu vairāk".
EK prezidents pavēstīja, ka mazākas summas tiks atvēlētas Kopējai lauksaimniecības politikai, priekšroku dodot transeiropas telekomunikāciju un transporta tīklu attīstībai.
Barrozu arī uzsvēra, ka Komisijas mērķis ir padarīt Eiropas ekonomiku, cik vien iespējams, zaļāku.
EK priekšlikumi paredz reformēt arī līdzšinējo "atlaižu" sistēmu, kas dažām dalībvalstu paredz kompensēt daļu to iemaksu ES budžetā. Konkrēti tas attiecas uz Lielbritāniju, kura ievērojamās atlaides panāca vēl Mārgaretas Tečeres laikā.
Kompensāciju apcirpšana ietekmētu arī Vāciju, Nīderlandi, Austriju un Zviedriju.
Lielbritānijas pārstāvis jau paziņojis, ka Londona turpinās aizstāvēt "atlaižu" sistēmu.
"Bez tās Apvienotās karalistes kopējās iemaksas procentuāli pret iekšzemes kopproduktu būs lielākās visā ES, divtik lielas kā Francijai un Itālijai un gandrīz pusotru reizi lielākas nekā Vācijai," norādīja Daunidstrītas pārstāvis.