Saražoto preču un pakalpojumu apjoms pārsvarā ir atkarīgs no kopējā pieprasījuma - gan ārējā, gan iekšējā. Ārējā pieprasījuma līmenis nav atkarīgs no Latvijas brīvdienu skaita, savukārt iekšējais pieprasījums patlaban ir visai zems. Iekšējais pieprasījums saistībā ar brīvdienām var svārstīties mēneša griezumā, bet tas kompensēsies ar izmaiņām citās dienās vai mēnešos, jo patēriņš ir tieši saistīts ar iedzīvotāju ienākumu apjomu.
"Var teikt, ka viena brīvdiena gandrīz neietekmē iekšzemes kopprodukta apjomu, jo, pirmkārt, nemainās kopējais pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem un, otrkārt, piedāvājums netiek ierobežots, jo ražošanas jaudu noslodze ir zema," teica Urpena.
Viņa arī norādīja, ka svētku brīvdienas var palielināt mazumtirdzniecības apgrozījumu un līdz ar to arī attiecīgi palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus konkrētajās dienās. Brīvdienas pozitīvi ietekmēs arī tūrisma nozari, īpaši izklaides pakalpojumus piedāvājošo uzņēmumu darbību, jo cilvēki izmantos iespēju atpūsties ārpus ierastās vides. Brīvdienas pozitīvi ietekmēs un veicinās gan ģimenisko saišu, gan nacionālo tradīciju stiprināšanu.
Tajā pašā laikā EM pārstāve arī atzina, ka atsevišķiem uzņēmējiem svētku dienas var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā samaksa. Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Lēmums par darba organizāciju ir pašu privātuzņēmēju kompetencē, un pārcelto darba dienu regulējumam, pēc Urpenas sacītā, ir tikai rekomendējošs raksturs.
Ministrija, pērn iepazīstoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", kas paredz iekļaut svētku dienu sarakstā pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, secināja, ka papildu dienas iekļaušana svētku sarakstā tīri teorētiski samazina ražošanas apjomus un līdz ar to kopējos ienākumus.
Pēc EM novērtējuma, viena papildu brīvdiena atstāj ļoti mazu ietekmi uz kopējiem ieņēmumiem - tie var samazināties par 0,08%. Savukārt katrai nākamajai papildu brīvdienai ietekme jau ir lielāka, piemēram, otrā papildu diena ieņēmumus jau var samazināt par 0,1%, trešā par 0,2% un ceturtā - par 0,3%.
"Pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7.janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kas tiek svinēti trīs dienas pēc kārtas, un nedēļu pēc Jaungada sagaidīšanas divām brīvdienām, kas būtiski izmaina šīs papildu brīvdienas raksturu. Pastāv liela varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi pirmajā gada nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi un dzīvē šī viena papildu brīvdiena pārvērtīsies vismaz par 3-4 papildu brīvdienām. Tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi samazināsies nevis par 0,08%, bet par 0,7%," uzsvēra Urpena.
Jau ziņots, ka apvienības Saskaņas centrs (SC) frakcija izskatīšanai Saeimā atkal ir sagatavojusi grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.