Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs uzskata, ka Kipras problēmas saistītas ar lielo nerezidentu naudas īpatsvaru banku sektorā, tomēr "arī Eiropas Savienības rīcība pret Kipru bijusi ļoti nesolidāra un var radīt ilgtermiņa problēmas visai eirozonai". Apliekot visus Kipras bankās esošos depozītus ar nodokli, esot pārkāpta robeža, kas līdz šim garantēja, ka finanšu krīzes gadījumā vismaz mazie noguldītāji netiks aizskarti un visu savu naudu saņems atpakaļ."Nesen lidoju cauri Larnakas lidostai - tā ir skaista moderna, tur ir pilns ar banku reklāmām. Ir acīmredzams, ka cilvēkiem ir bijuši kādu brīdi labi ienākumi, bet tas ir ārkārtīgi riskants bizness. Šis aizdevums ir ļoti vērsts uz to, lai pasargātu bagāto intereses, jo visi depozīti tiek faktiski aplikti ar ļoti līdzīgu samazinājumu," Panorāmai atzina J. Ošlejs.J. Ošlejs uzskata, ka taisnīgi būtu bijis samazināt tieši lielo depozitoru apmēru, bet šādi tas tiek darīts tādēļ, ka "lielajiem depozitoriem ir vairāk naudas un vairāk politiskās ietekmes".Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds gan nav tik kritiski noskaņots. Viņaprāt, Kipras nedienas Latviju varētu ietekmēt vien netieši. "Tā ietekme var, protams, būt kaut kādā veidā pastarpināta, teiksim, ja rezultātā visā eirozonā sākas kāda lielāka panika, piemēram, Spānijā sākas noguldījumu izņemšana, tas varētu negatīvi ietekmēt patēriņu un eksportu," pieļauj A. Strazds.Kaut Eiropas izvirzītās prasības aizdevuma izsniegšanai Kiprai ir patiesi skarbas, ekonomists nedomā, ka tas būtu bijis kas neredzēts. "Kiprai tas ir zināmā mērā līdzīgi kā Latvijai 2008. gada beigās - tā ir izvēle starp pavisam sliktu un sliktu," norādīja A. Strazds.Beznosacījumu palīdzība no Eiropas institūcijām šādās situācijās neesot gaidāma arī eirozonas valstīm. Ar to jārēķinās arī Latvijai, domājot par pievienošanos vienotās valūtas blokam.
Jau ziņots, ka eirozonas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds nedēļas nogalē vienojās sniegt finansiālu palīdzību Kiprai desmit miljardu eiro (septiņu miljardu latu) apmērā, tomēr Kipras banku klientiem par saviem depozītiem nāksies maksāt vienreizēju nodevu. Atbilstoši palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā, bet pārējiem - 9,9% nodeva. Noguldītāji kompensācijās saņems savu banku akcijas.
Šī aizdevuma programma jau izsaukusi sašutumu un neapmierinātību Kiprā. Patlaban gan Kipras amatpersonas cenšas panākt jaunu vienošanos, kas atbrīvotu mazos banku noguldītājus no šī nodokļa.