Viņa norādīja, ka sociālie mediji ir labs veids, kā ātri informēt lielu cilvēku skaitu par novitātēm uzņēmuma piedāvājumos, taču svarīgākais neesot tik daudz informēt par jaunumiem, cik uzturēt kontaktus ar sabiedrību caur sociālajiem tīkliem.
"Ja uzņēmums iesaistās virtuālās sabiedrības dzīvē, tā ir ļoti laba iespēja veidot un koriģēt savu tēlu, veidot kontaktus ar cilvēkiem, tādā veidā kļūstot par virtuālās sabiedrības un sociālo mediju lietotāju dzīves sastāvdaļu. Tas ir veids, kā paaugstināt savu atpazīstamību un popularitāti," teica Kralliša.
Vaicāta, kā atšķiras izpratne par sabiedriskajām attiecībām Latvijā un Lietuvā, Kralliša norādīja, ka atšķirību neesot, tomēr ir dažas nianses, ko diktē kultūras un mentalitātes atšķirības un kas būtu jāpārzina, sākot darbu Lietuvā.
"Ja Latvijā kā viens no samērā labi izmantotiem sabiedrisko attiecību instrumentiem ir pasākumu rīkošana medijiem, piemēram, preses konferences, kur mediji tiek informēti par jaunumiem, tendencēm, problēmām utt., Lietuvā tas nav tik izplatīts līdzeklis. Lietuvā šādu līdzekli var izmantot, ja medijiem tiek paziņota ļoti būtiska informācija, kas var ietekmēt procesus valstī un tās ekonomiku, turklāt lielākoties preses konferences kā līdzekli izmanto valsts un pašvaldību struktūras," teica eksperte.