Viņš sacīja, ka pieprasījums pēc aitu gaļas tiek prognozēts kā pieaugošs, galvenokārt uz jēra gaļas rēķina. Tam pamatā ir veselīgu produktu patēriņa pieaugums, kā arī islamticīgo skaita palielināšanās Eiropā.
Vienlaikus tiek prognozēts neliels cenas pieaugums jēra gaļai, neskatoties uz lētāku importa gaļu, kas galvenokārt tiek ievesta no Jaunzēlandes.
"Produkcijas ražošanas pieaugumu var apdraudēt arī zilās mēles slimība aitām. Nav skaidras pārliecības par šīs slimības apkarošanas metožu efektivitāti, jo atsevišķas valstis īsti netiek galā ar dzīvnieku vakcināciju. Latvijā šī slimība nav sastopama, bet jāpievērš uzmanība, lai to neievestu," sacīja Kļaviņš.
Patlaban ES valstis aitu un kazu gaļu gadā importē vairāk nekā 200 000 tonnu apjomā, eksportē - vairāk nekā 70 000 tonnu gadā.
"Eiropā aitu un kazu gaļas ražošana ir salīdzinoši stabila nozare, paralēli attīstās arī kazu un aitu piena ražošana. Sanāksmē guvām arī apstiprinājumu domai, ka Latvijā aitu audzēšanai ir labas perspektīvas, īpaša niša redzama bioloģiski audzētiem jēriem," atzina eksperts.
Tāpat viņš norādīja - lai pieņemtu racionālus lēmumus šī biznesa paplašināšanai, būtu jāsadarbojas un jāpārņem pieredze gan no lielajiem ražotājiem Lielbritānijā, Francijā, Īrijā, gan arī valstīs, kas vēl tikai attīsta nozari, piemēram, Austrija, Horvātija, Ungārija.
"Svarīgākais Latvijā ir skaidri definēt aitu un kazu audzēšanu kā perspektīvu nozari un attiecīgi rīkoties," rezumēja eksperts.
Saskaņā ar biedrības "Latvijas Aitu audzētāju asociācija" datiem ar aitkopību Latvijā nodarbojas 4625 saimniecības, reģistrēto aitu skaits ir apmēram 98 400, bet vidējais skaits saimniecībā - 22 dzīvnieki.
xxx