Lielākais atgriešanās vilnis sagaidāms ap 2020. gadu, kad Latvijas ekonomiskais stāvoklis būs būtiski uzlabojies. Tikmēr nākamo gadu uzdevums ir aktīvi strādāt pie darbaspēka mobilitātes uzlabošanas, reģionālo atšķirību mazināšanas un dzimstības palielināšanas. Par to, kā no Latvijas aizbraukušos atgriezt mājās, otrdien sprieda Labklājības ministrijā.
Statistika par emigrējušo tautiešu skaitu ir visai skarba - pēdējos 10 gados no Latvijas aizbraukuši 213 tūkstoši cilvēku jeb 10% iedzīvotāju. Vidējais aizbraucēju vecums - 32 gadi - tātad cilvēki darbaspējīga vecumā. Par spīti augstajam bezdarbam, darba tirgū viņu jau sāk pietrūkt, norāda Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Otrs variants ir meklēt darbiniekus valstī, ievedot citu tautību strādniekus. Ekonomikas ministrija gan prognozē, ka krīzes periodā aizbraukušie tautieši agri vai vēlu atgriezīsies, un to sekmēs Latvijas ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās, skaidro ministrijas eksperts Normunds Ozols. Viņš arī norāda, ka līdz 2030. gadam Latvijā dzīves līmenis būs sasniedzis 72% no Eiropas attīstītāko valstu vidējā rādītāja, un tas varētu būt pietiekoši motivējošs iemesls, lai atgrieztos.
Tomēr vēlme atgriezties dzimtenē Latviešiem ir jau tagad, saka A. Ašeradens. Konkrēti pasākumi, kas valstij būtu darāms tautiešu atgriešanai mājās, uz papīra salikti gan vēl nav. Reemigrācijas atbalsta pasākuma plānu Ekonomikas ministrija plāno sagatavot līdz gada beigām. Tikmēr nevalstiskā organizācija - fonds Laimas zeme - jau sācis rīkoties, izveidojot īpašu interneta vietni, stāsta Laimas zemes pārstāve Agnese Lāce.
Jāpiebilst, ka no visiem aizbraucējiem 100 000 mīt Anglijā, 25 000 Īrijā, 14 000 Vācijā, 20 000 Skandināvijā, savukārt, ASV - 96 000 cilvēku, tajā skaitā vēl kara laikā emigrējušie.