Paši īpašnieki ar Latvijas Radio ierakstā atteicās runāt, jo darbiniekiem šis nav viegls laiks. Lai gan Lursoft dati liecina, ka dārzniecībā strādājuši 70 darbinieki, apgrozījums aizvadītajā gadā uzņēmumam bijis vairāk nekā 1,2 miljoni, bet peļņa ap 130 tūkstošiem latu. Iemesls saimnieciskās darbības izbeigšanai esot energoresursu sadārdzināšanās pēdējos gados, turklāt dārzniecība zemi nomājusi no privātpersonas. Tādēļ īpašnieki jau pērn pieņēma lēmumu likvidēt uzņēmumu.

Problēmas "noturēt galvu virs ūdens" dārzeņu audzētājiem sagādā lielā konkurence tirgū, jo Latvijā vāji subsidē šīs saimniecības salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Energoresursu sadārdzināšanās nav jaunums un dārzeņu audzētāji arvien pārliecināti, ka palīdzēt varētu arī valsts, ziņo Latvijas radio.

Jēkabpils rajona siltumnīcu kompleksa SIA Rītausmi īpašniece Valda Bekina mierina, ka bez vietējiem dārzeņiem noteikti nepaliksim, jo pārtika būs iedzīvotājiem nepieciešama vienmēr. Zemniece Latvijas radio skaidroja, ka ekonomiskāka dārzeņu audzēšana padodas arī tiem, kas siltumnīcas modernizē. Tāpat, iezīmējot dārzeņu audzētājiem šobrīd daudzo nelabvēlīgo apstākļu sakritību, aptaujātie zemnieki atgādina, ka 2011.gada E.coli baktērijas skandāls krietni iedragājis tirgu, jo sākotnēji Vācijā par saslimušo un bojā gājušo cilvēku infekcijas avotu uzskatīja dārzeņus. Tādēļ Krievija tirgu aizvēra, Eiropā radās pārprodukcija un dārzeņus nācās tirgot zem pašizmaksas. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, komentējot SIA "Rīgas dārzeņi" likvidēšanos, stāsta, ka uzņēmums bijis audzētāju topa pirmajā desmitniekā. Vēl vienu iespēju, kā valsts varētu atbalstīt vietējos dārzeņu audzētājus, Gulbe saredz pārtikas iepirkumos skolām, bērnudārziem, cietumiem vai kādām citām valsts iestādēm. Šajos iepirkumu konkursos nebūtu jāvadās tikai pēc lētākā importa piedāvājuma, kā tas ir šobrīd, bet jāizvērtē cenas attiecība pret kvalitāti, kas ļautu arī vietējiem konkursos uzvarēt.